Božena Chodunska

Kā zināms, vecums atnāk kopā ar mīlestību uz dārzkopību. Sestdien saule logā kā katru pavasari manī pamodināja neķītras un neapvaldāmas ilgas kaut ko nemākulīgi sēt vai stādīt. Tā nu šīs ilgas mani aizveda līdz vietējam dārzkopības veikalam, kurā es apdzērušamies elektrona manierē haotiski šaudoties no gurķiem pie puķēm, no lāpstām pie melnzemes maisiem, beigu beigās nopirku zemi sēšanai un petūnju sēklu paciņu, pie tam iepazinos ar ilggadējo puķkopi Pēteri. Vecums, izrādās, atnāk arī kopā ar spēju uzsākt sarunu ar pilnīgi svešiem cilvēkiem, tāpēc domājams, vēl pēc kādiem gadiem trīsdesmit es būšu tik komunikabla, ka varēšu sludināt ielās. (Ko sludināt? Nu jebko. Ko tieši jūs gribētu? Pagājušu vasaru Helsinkos viens puisietis mēģināja mani sludinot pievērst Jēzum, tak viņš to darīja labā somu valodā, bet somiski es lasu tikai uzrakstus uz ceļazīmēm, tāpēc nekur tālu mēs netikām tajā pievēršanā, lai gan balss šamam bija iespaidīga. Kā pastarās tiesas bazūne.) Bet vienvārdsakot Pēteris dzīvojot tepat Rajonā un esot ilggadējs Puķkopis. Viņam ir lielas rudas ūsas un viņš ir izaudzējis mazas petūnijas, kurās varēšot padalīties arī ar mani. Viņš noteikti ir labs cilvēks, jo augmīļi jau nemēdz būt slikti, jā gan un viņš veido speciālu blogu par visa kā audzēšanu, kuru mēs droši vien drīz varēsim lasīt.
Un tad svētdien es biju pie jūras, un tur nu nav nekā no pavasara, ja nu vienīgi visi kārkli ir pūpolos un saule griež acīs, bet es jums pateikšu - Baza Gaismasgada skafandrs jebšu slēpotāju fufaika ir labākais, ko var vilkt braucot uz jūrju šajā gadalaikā, jebšu tur ir tik auksts, ka Roberta Smita vārdiem runājot - it's so cold it's like the cold if you were dead, un visa jūrja pārklāta ar grubuļainu ledu un liekas, ka pa to var aiziet līdz pat Arktikai, ja nu ne gluži līdz Arktikai, tad līdz iesalušajiem kuģiem gan no tiesas. Un tur kāpās bija šūpoles, un es šūpojos, cik augstu varēja, un skatījos uz pūpoliem, un tad ziniet, Dakter, es neatceros, kad vēl pēdējo reizi jutos šitik pat laimīga, itin kā būtu vinnējusi miļōnu un mieru visā pasaulē, un pusstundu garu orgasmu piedevām.

.... un vēl es gribēju pasūdzēties, ka mani dziļi besī jaunie sazinkāda kārtas numura tur lietvedības noteikumi, kas paredz aiz šitiem te visādiem cīpariem vairs nelikt atstarpi lūk, piemēram pēc viņu domām tagadīt ir 2011.gada 08.marts, ja ko, kas manuprāt ir pilnīgi pretīgi un pazemojoši. Nē, nu es jau saprotu, ka manās drukās jau tāpatiņās ir daudz kļūdu, un grāmatu par saviem piedzīvojumiem es nemaz nevarētu uzrakstīt, aiz tam, ka dikten daudz kļūdu būtu, bet tagad arī tas vēl. Ka es jums saku, mēs pieredzēsim arī sawlje, pērkonz un daugawa.