Božena Chodunska

Vienvārdsakot, Garkājtētiņ mīļo, es drusku daudz strādāju, nevienu nesatieku, ne ar vienu nerunāju, tikai ar kolēgām un priekšniekiem. Laiks kaut kur uzsūcas. Lūpas, acis nekrāsoju, velku mugurā to, kas nejauši gadījies tīrs un salāpīts. Naudas, kā par brīnumu, arī vairāk nav kļuvis. Bet citādi, ak cienījamo dakter, viss kārtībā, viss kārtībā. Tikai sunītis nomira, jo zirga gaļu pārēdās, un stallis aidzegās tūlīt pēc muižas.
Toties man ir jauna somiņa, pārmaiņas pēc lielāka, tajā tagad var salikt sviestmaizes, zeķes, liekas kedas, špakteles, gāzes pistoles un darba papīrus, lai mājās pastrādāt. Ja atceramies, kā man izgājšgad gāja ar 2 rokas somā aizmirstām Lieldienu olām... em, nu...man jau tagad ir bezvēsts prombūtnē viena kārba ar mājas sieru, un es baidos par sieriņa agregātstāvokli pēc atrašanas.