divi santīmi globālās veselības kontekstā
Mar. 16., 2020 | 07:50 pm
Katru gadu visā pasaulē apmēram 1,5 miljons cilvēku mirst no tuberkulozes un vēl apmēram 10 miljoni slimo ar tuberkulozi, kas ir ārstējama slimība. Bet tuberkuloze ir arī izteikti sociāla slimība, ko lielākoties izraisa sociālā nevienlīdzība: galvenokārt nabadzība (ar to pārvsarā slimo zemākas sociālekonomiskās kārtas cilvēki, kas bieži strādā fiziski smagus darbus un/vai kam nav pietiekams uzturs), HIV inficētie vai kā citādi jau novājinātie, valsts vai indivīda līmeņa nepieejamība atbilstošiem medikamentiem, rase, reģions u.c. Bieži valstīs ar plašāko slimības izplatību nav pieejami jaunākie medikamenti, kas neizraisītu diezgan šaušalīgus blakusefektus, piemēram, dzirdes zudumu, vai gluži vienkārši būtu atbilstoši MDR (multi-drug resistent) tuberkulozei, ko parastie medikamenti neārstē. Šis jau gadiem ir pamatīgs akmens PVO un Pasaules bankas lauciņā. Jomas cilvēki jau gadiem cīnās par jaunāko medikamentu cenu samazinājumu, prasot ne lielākas izmaksas kā 1 dolāru dienā. Iet smagi.
Kāpēc es par šo rakstu? Tuberkuloze ir tikai viens piemērs. Varētu runāt arī par HIV.
Atšķirībā no covid-19, tuberkuloze ir ārstējama, bet no tās aizvien mirst un ar to smagi slimo ļoti daudz cilvēku. Kāpēc nekrītas zāļu cenas un nepieaug medikamnetu pieejamība tiem, kam to vajag? Atbilde ir visai vienkārša un diezgan šaušalīga: jo tā ir nabadzīgo cilvēku slimība, kas pie turīgajiem nonāk reti. Ko varam no tā mācīties covid-19 sakarā? Ar covid-19 slimo un tas apdraud visus. Arī nosacīti vai vidēji turīgos, kas var atļauties lidot un ceļot. Pat Tomu Henku un Idris Elbu. Un tāpēc vēlme atrast vakcīnu vismaz pagaidām ir tik prioritāra. Tomēr manas bažas ir par to, kas notiks, ja/kad tiks izveidota vakcīna. Vai nebūs atkal vecais scenārijs, ka tā, ja ne sākumā, tad ar laiku būs ekskluzīvi pieejama tikai tiem, kas to varēs atļauties. Noslēgumā: ir labi, ka ir šāda (lai cik arī bieži politiski, t.sk. totalitāri piesūcināta tā nebūtu) globālā reakcija. Ir labi, ka cilvēkiem (šoreiz ar skatu uz globāla mēroga institūcijām) rūp. Bet diemžēl aizvien rūp ļoti selektīvi.
UPD. Lūk, tas, par ko runāju: https://www.forbes.com/sites/madhukarpa
Kāpēc es par šo rakstu? Tuberkuloze ir tikai viens piemērs. Varētu runāt arī par HIV.
Atšķirībā no covid-19, tuberkuloze ir ārstējama, bet no tās aizvien mirst un ar to smagi slimo ļoti daudz cilvēku. Kāpēc nekrītas zāļu cenas un nepieaug medikamnetu pieejamība tiem, kam to vajag? Atbilde ir visai vienkārša un diezgan šaušalīga: jo tā ir nabadzīgo cilvēku slimība, kas pie turīgajiem nonāk reti. Ko varam no tā mācīties covid-19 sakarā? Ar covid-19 slimo un tas apdraud visus. Arī nosacīti vai vidēji turīgos, kas var atļauties lidot un ceļot. Pat Tomu Henku un Idris Elbu. Un tāpēc vēlme atrast vakcīnu vismaz pagaidām ir tik prioritāra. Tomēr manas bažas ir par to, kas notiks, ja/kad tiks izveidota vakcīna. Vai nebūs atkal vecais scenārijs, ka tā, ja ne sākumā, tad ar laiku būs ekskluzīvi pieejama tikai tiem, kas to varēs atļauties. Noslēgumā: ir labi, ka ir šāda (lai cik arī bieži politiski, t.sk. totalitāri piesūcināta tā nebūtu) globālā reakcija. Ir labi, ka cilvēkiem (šoreiz ar skatu uz globāla mēroga institūcijām) rūp. Bet diemžēl aizvien rūp ļoti selektīvi.
UPD. Lūk, tas, par ko runāju: https://www.forbes.com/sites/madhukarpa