| |
[12. Aug 2025|08:05] |
Viktorija Smita uzrakstījusi par to, ka nevajag būt biologam, lai spētu saskatīt problēmu apgalvojumā, ka dzimums nav binārs.
Viņa apraksta kā Fuentes (antropologs, kura grāmata par dzimumu kā spektru tika apskatīta žurnālā The Lancet) seko pēdās tādiem slaveniem vīriešiem (mēs zinām, ka vīrieši eksistē) kā Aristotelim [Aristotelam? kā tagad ir pareizi?], kurš uzskatīja, ka sievietes ir mazāk attīstīti vīrieši un Galēnam, kurš uzskatīja, ka sievietes ir ‘defektīvi vīrieši’. Veselu tūkstošgadi valdošā ideja bija tāda, ka sievietes nav atsevišķi pastāvoša, dažādu cilvēku grupa, kurai ir gan variācajas savā starpā gan arī daudz īpašību, kas pārklājas ar vīriešiem, bet drīzāk, ka viņas ir sava veida neizdevušies, maza auguma vīrieši, kuras tiek paciestas, jo, citējot Filomenu Čanku “no savām priekšdaļām spēj izdalīt jaunus cilvēkus”.
Tieši tā ir tradīcija, kuru turpina Fuentes, kurš pats diezin vai to saskata. 2023. gadā viņš Scientific American publicēja rakstu par tēmu kāpēc dzimums nav binārs un vēlāk arī grāmatu, kurā skaidroja kāpēc sievietes nav identificējamas jebkādā jēgpilnā un konsekventā veidā – katrā ziņā nekādā tādā veidā, lai būtu skaidri redzams, kad mūsu vajadzības un pieredzes varētu atšķirties no tām, kas piemīt ‘cilvēkam defaultā’.
Viņa arguments gan, protams, ir noformēts citādi: viņš klasisko sieviešu specifikas noliegumu pārveido par drosmīgu ‘binaritātes robežu’ un iepriekš noteikto dzimumlomu noraidīšanu. Ir ‘tik daudz veidu kā būt cilvēkam’ pasaulē, kurā ‘neviens precīzi neiedaras vienā no divām kategorijām’ – it kā šī pašsaprotamā fakta atzīšana automātiski nozīmētu, ka pašas vīrieša un sievietes kategorijas ir neskaidras. Mēs tiekam aicināti saskatīt vīrieša kā defaultā cilvēka idejas pārpakošanu kā kaut ko atbrīvojošu. Tā, it kā nebūtu iespējams domāt par sievietēm kā skaidri nošķiramu cilvēku grupu, reizē neuzskatot, ka visas sievietes ir vienādas, bez nekādām fiziskām, interešu un vēlmju atšķirībām un bez nekādām īpašībām un spējām, kas viņām ir kopīgas ar vīriešiem.
Argumemts, kas samaisa kopā gan īstas dzimumatšķirības, gan patriarhālos dzimtes stereotipus, ir redzams jau viņa 2023. gada rakstā. Fuente raksta: “Mēs zinām, ka cilvēki eksponē veselu klāstu bioloģisko un uzvedības modeļu, kas ir saistīti ar dzimuma bioloģiju, tiem gan pārklājoties, gan atšķiroties: olšūnas vai spermas radīšana mums bioloģiski un sociāli nepasaka visu (pat ne lielāko daļu) par indivīda spējām rūpēties par bērniem, mājsaimniecības tendencēm, seksuālo pievilcību, interesēm literatūrā, inženierzinātes un matemātikas spējām vai arī tenkošanas, vardarbības, līdzjūtības tendencēm, viņu identitātes sajūtu vai mīlestību un prasmi nodarboties ar sportu.”
Fuente izmanto diezgan ikdienišķu novērojumu – listi ar uzvedībām un īpašībām, kuras klasiski tikušas kategorizētas kā vai nu vīrišķīgas vai sievišķīgas, lai secinātu, ka ‘dzimums cilvēkos ir ļoti sarežģīts’ un, ka ‘bināri un vienkāršoti cilvēku dzimuma bioloģijas skaidrojumi ir vai nu pilnībā nepareizi vai nepabeigti.’ Tev ir vagīna, bet nepatīk tenkas? Dzimums ir tik sarežģīts! Kas to lai zina, kurš ir kurš.
Šāds domāšanas veids ne tikai izvairās no ‘bināro un vienkāršoto’ dzimumu koncepcijas, bet arī mēģina iekalt, ka ir pilnīgi nekaitīgi, pat vajadzīgi kategorizēt lietas, kuras nav tieši saistītas ar dzimumatškirībām kā vīriešu/maskulīno un sieviešu/feminīno. Atteikšanās nošķirt kulturālo no bioloģiskā ne tikai nav ne sarežģīti, ne niansēti, bet tas beidzas ar to, ka ‘mazāk sievišķīga’ tiek vienādots ar ‘mazāk sieviete’. Tas dara visām sievietēm zināmu, ka, ja mēs negribam tikt iebāztas atpakaļ ‘feminīnajā’ kastītē, mums ir jāatsakās no idejas par to, ka mēs jebkādā veidā varam būt skaidri nošķiramas no vīriešiem.
“As Caroline Criado Perez wrote in 2019’s Invisible Women, treating male bodies as the default bodies “has led to a world that is less hospitable and more dangerous for women to navigate”:
It leads to us injuring ourselves in jobs and cars that weren’t designed for our bodies. It leads to us dying from drugs that don’t work. It has led to the creation of a world where women just don’t fit very well."
Pointing out that there are variations between female bodies, or suggesting that since everyone is different, there’s no such thing as “male” or “female” design, is not helpful here. A world which takes female bodies into account — even if it can only do so in the broadest terms — is better than one that does not. What “sex isn’t binary” does is leave the world as it is — designed for men — while rendering the problem unspeakable."
Tbf – es personīgi domāju, ka ‘world designed for men’ ir pārspīlējums, bet tur ir savs points, piemēram, kas attiecas uz medicīnu utml. |
|
|
