| |
[5. Mar 2026|21:19] |
|
missalise jautāja, kad pēdējo reizi jutāties pa īstam priecīgi. šodien uzzināju, ka jamie xx ir remiksējis robyn dziesmu dopamine. kad sāku klausīties, nevarēja vēl īsti saprast, kas un kā, bet tad - tad sākās pilnīgs ārprāts un jamie xx to vienmēr māk, es nezinu - kā, bet no laimes gribējās vai raudāt un viņš šo savu maģisko skilu demonstrē gadiem, es ceru, ka viņš ļoti, ļoti ilgi dzīvos un visu mūžu turpinās radīt. |
|
|
| |
[5. Mar 2026|18:42] |
|
vienīgais iemesls kāpēc es gribētu atgriezties pagātnē ir tas, ka man kādreiz bija daudz vairāk poh par politiku. |
|
|
| |
[5. Mar 2026|09:59] |
skats caur iekļaušanas lēcu
( ... ) |
|
|
| |
[4. Mar 2026|22:33] |
šo uzgāju pinterest un esmu sajūsmā, žēl, ka nav labākā kvalitātē |
|
|
| |
[4. Mar 2026|21:45] |
| [ | Mūzika |
| | muse - unintended | ] |
viena cibas ieraksta iespaidā pašķirstīju savus senos ēpastus un atradu vēstuli, kuru rakstu draudzenei, kuras nobeigumā ir mana, šķiet, otrā skābes tripa apraksts. tas nav nekas īpaši interesants, bet varbūt kādam varētu būt interesanti. es tajā laikā atgriezties nevēlos, bet noteikti nenožēloju neko.
( antīks palags ) |
|
|
| |
[4. Mar 2026|08:21] |
Vēl viens piemērs kāpēc prestižāko universitāšu akadēmiskais feminisms nav nopietni uztverams
https://www.politics.ox.ac.uk/person/aylon-cohen
feminisms -> kvīru feminisms -> dženderi -> sodomija
- mammu, kas ir feminisms?
- cīņa par dženderiem un sodomiju, kas gan cits |
|
|
| |
[3. Mar 2026|14:20] |
|
Laikapstākļi šobrīd atrodas punktā, ko varētu dēvēt par absolūti perfektu stāvokli. Mēteli vairs nevajag, pietiek tikai ar džemperi, bet vēl ir par vēsu īsām piedurknēm. Spalvu mākoņi pāri debesjumam ir izpletuši savas baltos spārnus un koki pārsvarā ir vai nu kaili vai ziedos. Pa laikam uzpūš vējš - tas nav tveices nomocīts pūtiens vai spelgoņa dvesma, kas tevi žņaudz ar ledainām rokām, kā arī tas nav mūžīgi slapjais lietus vējš, kurš pārvietojas šaltīs un dursta ar slapjām adatām, nē, tas ir svaigs, dzestrs vējš, kura elpa ir vēl mazliet auksta, bet patīkama. Tas ir mirklis, kad tu vēl tikai iztālēm jūti eiforiskas laimes smaržu, bet neskrien tai pakaļ, jo tev ir labi tā, kā ir patlaban. |
|
|
| |
[2. Mar 2026|21:20] |
| [ | Mūzika |
| | muse - undisclosed desires | ] |
šis ir mazs fragments no komentāriem zem video, kur viens čuvaks stāsta, ka ir sapratis, ka nesaskata sievietes kā cilvēkus. laiku pa laikam es uzduros šādiem kanāliem, šis pat nav sliktākais, jo tur vēl reizēm parādās arī paškritika un minējumi, ka varbūt es pats esmu daļa no problēmas. sākumā man šķita, ka šis cilvēks varbūt ir mazliet traks, bet nē - drīzāk ļoti rūgts un vīlies, lai gan viņam pat īsti nav attiecību pieredzes, kas pāsniedz vienu mēnesi. pati atziņa, ka tu nekad neesi bijis iemīlējies, bet tev vienmēr ir tikai gribējies seksu un tas ir vienīgais kā tu spēj ieraudzīt otru cilvēku, man šķiet diezgan ekstrēma un reizē arī skumja.
sliktāks variants, manuprāt, ir kanāli, kur šāda tipa info, piem, ka sievietes ir npc, tiek pasniegts nevis kā personiskās pieredzes stāsts, bet kā objektīva, zinātniska patiesība, demonstrējot visādas psiholoģijas aksiomas, pieliekot klāt AI balsi un animāciju, kur ir tiešām visas dzīves nelaimes pierakstītas sievietēm nevis no personiska, bet 'objektīva' skatpunkta ar 0 kritiku otrā virzienā. |
|
|
| |
[27. Feb 2026|22:08] |
katru reizi, kad redzu cibā kašķi
 |
|
|
| match up |
[26. Feb 2026|20:46] |
Kur Tu Teci Gailīti Manu vs Seši Mazi Bundzinieki
who wins? |
|
|
| |
[26. Feb 2026|20:34] |
Jau kādu laiku spēlējos ar vēlmi iepazīstināt mīļoto ar animeversu, bet man vajadzēja kārtīgi padomāt, kas viņam varētu patikt un ko es vēlētos skatīties otro reizi. Nolēmu par labu Death Note. Great success, patika. |
|
|
| |
[26. Feb 2026|18:42] |
| [ | Mūzika |
| | muse - supermassive black hole | ] |
Vakar vakarā aizdomājos par vienu lietu, proti, feminisms kopā ar transaktīvismu ir izveidojuši ideoloģisko rāmi, kurā sievieti saistīt ar viņas ķermeni ir kas nevēlams - tas viņu 'reducē', padara par 'tikai dzemdētāju' etc. Man tas šķiet ārkārtīgi kaitnieciski - šādi mēģinājumi mūs atsvešināt no ķermeņa, mentāli šo saikni padarot par kaut ko nevēlamu - reducējošu, un spēju radīt pēcnācējus nevis par kaut ko apbrīnas vērtu, bet zemu vai reizēm pat pazemojošu, ir traumējoši, vispār jebkura ideoloģija, manuprāt, kas atsaukšanos uz tavu ķermeni pataisa par problēmu, nav veselīga.
Tas ļoti labi tiek demonstrēts transideoloģijā, piem, kad manis reiz minētais Džordans Grejs uzstājās ar priekšnesumu, kura beigās viņš izģērbās un ar savu locekli sita pa sintezatora taustiņiem, dziedot, ka viņš ir labāka sieviete tieši tāpēc, ka viņam NAV sievietes ķermenis (viņš tur uzskaitīja visādas lietas, kas notiek ar sievietes ķermeni dzīves laikā, bet nenotiks ar viņa). Tas nu tā, poh par Džordanu, viņš ir vienk āksts (vismaz es viņu tā uztveru, citi viņu varbūt uztver kā vizionāru).
Tas izpaužas vēl citur, piemēram, 'sieviete' kā jēdziens tiek ņemts laukā no dažādiem materiāliem iekļaušanas vārdā. Zīmīgs piemērs ir no EMA - European Medicines Agency, kas ir decentralizēta Eiropas Savienības aģentūra. Viņi ir izstrādājuši vadlīnijas par sieviešu, kuras ir stāvoklī vai zīda mazuli piedalīšanos klīniskajā izpētē. Dokumentu par šo tēmu viņi ir uzrakstījuši nevienu reizi nelietojot vārdu 'sieviete'.
https://www.ema.europa.eu/en/news/new-guideline-inclusion-pregnant-breastfeeding-individuals-clinical-trials
32lpp garš dokuments, kurā vārda 'sieviete' nav, no 'women', just 'individuals'
https://www.ema.europa.eu/en/documents/other/ich-e21-guideline-inclusion-pregnant-breastfeeding-individuals-clinical-trials_en.pdf
Pirmais iemesls kas nāk prātā ir tāds, ka tas tiek darīts to sieviešu dēļ, kuras sevi neuzskata par sievietēm, lai viņas neaizvainotu un iekļautu. Bet man šķiet, ka tas nav īstais iemesls. Īstais iemesls, manuprāt, ir - un te atkal atgriežos pie sievietes sasaistes ar viņas ķermeni - izņemt ārā vārdu 'sieviete' no kontekstiem, kuros nevar būt arī vīrieši. Te ir precīzi runa par to, kas skar tikai sievietes, par specifiskām un unikālām sievietes ķermeņa funkcijām - tāpēc ir jānoārda saikne starp šo ķermeni un sievieti, jo sieviete ir tikai ideja, tikai sajūta, tikai garastāvoklis, tikai stereotips... Can u see this? I rly hope that u do. |
|
|
| |
[25. Feb 2026|14:27] |
|
Soctīkliem sprāgstot no apbalvošanas ceremonijā izteiktā n-vārda, pavīdēja arī kas gaišs. Vienam Austrālijas sporta žurnālistam ir tāds pats vārds un uzvārds kā skotam par kura dzīvi sirgstot ar tureta sindromu uzņemta filma (kkad sen skatījos par viņu doķeni). Cilvēki straumēm vien katru mīļu brīdi pieprasa sporta žurnālistam atvainoties, sauc viņu par rasistu, vai tieši otrādi - saka viņam, ka miljoniem cilvēku viņu atbalsta un saprot viņa slimību un jūt līdzi. Kāds cits varbūt būtu jau nokaitināts līdz baltkvēlei, bet žurnālistam, izskatās, ka ir laba humora izjūta un viņš atbild diezgan jauki - jau ir paspējis atvainoties par Kenedija slepkavību, badu, karu Tuvajos Austrumos, dzīves dārdzību, kā ar par to, ko kāds cits čuvaks pateica balvu pasniegšanas ceremonijā. |
|
|
| |
[25. Feb 2026|07:42] |
|
Pirmais rīts šogad, kad nevajadzēja slēgt gaismu. |
|
|
| |
[24. Feb 2026|20:53] |
| [ | Mūzika |
| | still the same resting traveler | ] |
Interesanti kā darbojas smadzenes: viens piemērs, kas ar mani notika vakar, gan jau ikviens to ir piedzīvojis. Sarunā nevarēju atcerēties kā sauc vienu indiešu ēdienu, nevaru un vis. Bilde prātā ir, bet vārda nav, tomēr tas arī nav tik svarīgi, lai vilktu laukā tel un meklētu. Par to vairs pēc tam nedomāju, tam nav nozīmes. Tad šodien, darot kaut ko pilnīgi nesaistītu, man pēkšņi prātā izlec vārds: SAMOSA
Pareizi, samosa! Tas ir kaut kādā ziņā apbrīnojami, ka kaut kur dziļākās prāta dzīlēs tas vārds tika meklēts visu šo laiku, it kā smadzenes teiktu: ok, mums nav šī vārda šobrīd, bet mēs atradīsm - un mans virs-ego par to neliekas ne zinis, bet process notiek neatkarīgi no tā. Un tagad beidzot fails ir atrasts un man tiek piegādāts ziņojums - ar novēlošanos, bet IR! Samosa! Paldies. |
|
|
| |
[24. Feb 2026|20:25] |
| [ | Mūzika |
| | Stop here, traveler.. You deserve some rest | ] |
Es nekad nezinātu, ko piedzīvoja mana mamma, ja man nebūtu bērns. Viena ir dzīves daļa par kuru tev nav apzinātu atmiņu - tāltālais ceļš līdz bērns vispār sāk staigāt, kā viņš vispirms skatās, tad sāk pagriezt galvu, kur ir viņa intereses objekts, tad sāk kustināt kājas un rokas, tad pamana, kad viņam ir kājas un rokas - man ir spožā atmiņā palicis kā viņa mēģina savā redeļu gultiņā no guļus stāvokļa aizsniegt sev kājas un nevar un dusmojas, ka nevar :) Tad vēl ir lietas, kas ar tevi ir notikušas jau ļoti apzinātā vecumā, bet tu tagad tās piedzīvo no mammas perspektīvas. Es biju ļoti nešpetns un nomākts pusaudzis, aiztaupīšu detaļas, mans bērns nav ne tuvu tik nešpetns. Taču kaut kāda psiholoģiskā dinamika ir pārmantojusies. Man vairākas reizes ir uzliesmojuši flashbacks, kad ir situācija, kurā es gruzīju mammu un mamma sāk raudāt un es nesaprotu, kāpēc viņa raud. Un tagad reizēm notiek tas pats, tikai tagad es esmu mana mamma, kura raud. Tāpat kā man, arī viņai nav tobrīd saprotams, kāpēc, viņa iztausta robežas un mācās. Un tās situācijas reizēm ir teju vai identiskas, pat identiskās vietās - pie veikala skatloga, kad jākavē laiks līdz kādai vizītei vai vakarā sarunās pirms miega - tas pats, tikai ar laika nobīdi. Tas nenotiek bieži, bet, kad gadās, sajūta ir neaprakstāma. Tad man gribas piezvanīt mammai un atvainoties (es viņai atvainojos btw). Citi cilvēki gan jau ir attapīgāki par mani, bet to, ka mana mamma ir tikai cilvēks, nevis vienīgi vecāks, kuram vajadzēja taču visu zināt labāk, es sapratu tikai tad, kad pati par tādu kļuvu. |
|
|
| |
[22. Feb 2026|21:34] |
| [ | Mūzika |
| | a quiet ride with my thoughts. - Megumi | ] |
https://www.deadlanguagesociety.com/p/how-far-back-in-time-understand-english
bloga ieraksts, kurā ik pēc dažām rindkopām valoda kļūst par 100 gadiem vecāka. viena lieta, kas man palīdzēja, bija triks, ko uzķēru kādreiz, lasot Irvine Welsh - ja rodas problēma, tad nereti palīdz lasīt balsī, jo vārds atšķirīgās rakstības dēļ izskatās jocīgi un nav skaidri saprotams, bet, izrunājot (un kopā ar kontekstu) kļūst skaidrs, kas tas ir. Bet ir vēl daudz citu probl, piem:
"The first is vocabulary. As you move backwards in time, the French and Latin loanwords that make up an enormous proportion of the Modern English vocabulary grow fewer and fewer. When you pass 1250, they drop off almost altogether. Where a modern writer would say he underwent torture, a 1200-era writer must say that he suffered pinunge instead.
The farther back you go, the more the familiar Latinate layer of English is stripped away, revealing the Germanic core underneath: a language that looks to modern eyes more like German or Icelandic than anything we’d call English." |
|
|