|
19. Feb 2026|00:56 |
man rīt nav agri jāceļas, tāpēc šovakar es [zinātniski eksperimentālos nolūkos] palikšu augšā tik ilgi, cik vien sirds vēlas.
lasu par cepienu vienā man relatīvi zināmā [relatīvi, jo tā ir milzīga] online community par mizogīniju - ka vajag pret to cīnīties un dažādi piemēri kā tā ir izpaudusies līdz šim. es nepavisam neapšaubu tos piemērus - tam nevajadzēja notikt, bet tas notika un žēl, ka tā. savukārt man kaut kā ir paveicies, lai gan tur uzturos jau ilgāku laiku, man neko tādu nav gadījies ne novērot, ne izjust pret sevi. manā pieredzē cilvēki izturas viens pret otru labi, reizēm gadās kāds dusmīgs rupeklis - bet viņš ir rupeklis pret visiem (ne tieši pret tevi, tāpēc, ka tu esi sieviete) un reizēm arī tas pats uzvilktais rupeklis, ja tu ar viņu runā mierīgi, nomierinās.
atzūmojoties no virtuālās uz fizisko pasauli, tad arī jāsecina, ka man nav sanācis piedzīvot speciālu naidu vērstu pret mani, jo esmu sieviete (nesaku, ka tāds nepastāv vispār un nekad un ka nebūtu iespējams, ka es kaut ko neesmu pamanījusi). esmu piedzīvojusi visādas situācijas, kur bijusi gan manipulācija, gan riebīgums, bet tas nav kaut kas eksluzīvi vīriešiem piemītošs, arī es neesmu tur bez grēka. nekad neesmu situsi nevienam vīrietim pļauku vai vispār, neviens vīrietis nekad nav sitis man. senākā vēsturē esmu sastapusi tipus, kuri man ir šķituši aizdomīgi, tāpēc ar viņiem vairs netikos, ja tiktos, tad, iespējams, piedzīvotu visādus brīnumus. neskatoties uz manu filtru, bija viens nepatīkams gadījums, kad es bailēs ieslēdzos tualetē un nezināju, kas notiks tālāk, izmisumā sāku caur durvīm teikt kā es tobrīd jūtos, kā rezultātā tas beidzās ar to, ka viņš man atvainojās - nesaku, ka tas liecina par kaut ko universālu, man, iespējams, atkal paveicās.
ko es vēlos ar šo teikt? laikam to, ka manā pieredzē cilvēki lielākoties pret tevi izturas līdzīgi kā tu pret viņiem - lai gan vienmēr un visur var būt izņēmumi, bet, pārsvarā, ja tu esi mierīgs, atvērts un neplāno kaut kādas mahinācijas - tad pretī saņemsi to pašu. |
|