Kitty McOutrage [entries|archive|friends|userinfo]
Kitty McOutrage

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[20. Nov 2026|21:30]
saistībā ar iepr ierakstā minēto klepu, man ienāca prātā doma, ka

tā ir 'problēma' (ne gluži problēma, bet varbūt drīzāk iezīme), ka stāstos, scenārijos darbībām vienmēr ir kko jānozīmē - ja kāds sāk klepot, tad reti būs tā, ka vienkārši arī beigs klepot and nothing will come out of it (kā bieži notiek dzīvē), stāsts ir miniatūra, saspiesta, nospodrināta realitātes korekcija, mūžs iespiests ierobežotā tekstā vai attēlos, kur visam ir jēga - piem, foreshadowing - tā liecina, ka stāsts ir izcils. lai dzīvē piedzīvotu foreshadowing, tev būtu jābūt Jungam - vismaz.

tāpēc man ļoti patīk momenti, kur kkas ir ielikts, piem, filmā, tīri estētikas un noskaņas pēc - tas neko nedod scenārijam un nebija tur paredzēts, bet tā vienk ir bijusi režisora radošā patvaļa. šajā ziņā man mīļš piemērs (variet mani nomētāt ar kko, vēlams ne smagu) ir Potera sērijas filma Harry Potter and the prisoner of Azkaban. tur ir ielikts moments, kad skolēni dzied kopā ar krupjiem, kurus viņi tur rokās - nebija nekā tāda grāmatā, vienk ielikts noskaņai, kā arī zieda sasalšana, atnākot pirmajai salnai vai kā pudele sasalst uz vilciena palodzes un aizsvīst logi, ārā noraso soliņi - ok, šīs detaļas nav gluži liekas, jo rada noskaņu, bet tīri praktiskos nolūkos bez tā visa varētu iztikt. ikdiena ir pilna ar visādiem sīkumiem, kas skaisti iezīmējas nomoda stundu kontūrās, bet nekur jēgpilni nenoved.
Link5 raksta|ir doma

[20. Nov 2026|19:38]
[Mūzika |Alessandro Cortini - Luna]



arī šī anime (kura man patīk, btw) apstiprināja manu jau uzkrāto novērojumu, kas ir sekojošs:

(tas nav 100%, bet lielākoties)

ja tēls klepo - laiku pa laikam tikai ieklepojas bez nekādām citām pazīmēm, viņš drīz viens sāks spļaut asinis un atdos galus. that's basically a dead human being still walking, no hope, done

ja tēlam iesit pa saules pinumu un viņš sāk spļaut asinis vai arī izdur caur krūtīm/vēderu/plecu zobenu vai sašauj, saplosa muguru, uzliek šausmīgu lāstu, aptur sirdsdarbību, paralizē, viņš ir pieasiņojis visu ekrānu - no worries, character will do just fine
Linkir doma

[20. Nov 2026|15:45]
Satori, tāpat kā pērn, arī tagad informē par "transpersonu piemiņas dienu, kas veltīta visiem, kuri ir nogalināti vai cietuši no transfobijas vai vardarbības savas dzimtes identitātes izpausmju dēļ. [..] Tās atzīmēšana atgādina par nepieciešamību atcerēties un rūpēties par sev zināmajām transpersonām, it īpaši ārpus Rīgas," skaidro organizatori. [..]..tiks iekurts ugunskurs, notiks kopienas uzrunas, tiks nolasīti mirušo vārdi un aizdedzinātas piemiņas svecītes transpersonu kopienas ansambļa "Transamblis" izpildīto dziesmu pavadījumā."

Cik Latvijā ir nogalināto cilvēku ar dzimuma disforiju? Es ceru, ka neviens un, ka tā arī paliks. Varu pastāstīt par Lielbritāniju, par Oksfordas universitātes pētījumu (kuru jau reiz aprakstīju) https://papers.ssrn.com/sol3/papers.cfm?abstract_id=6182901 Šajā gadsimtā Lielbritānijā ir nogalināti 11 cilvēki, kuri neidentificējas ar savu dzimumu. Vairumā gadījumu viņus nogalināja vai nu viņu partneri vai klienti - tātad tā saucamie allies, nevis kkādi mistiski 'transfobi'. Vēl viens fakts: tai pašā laika posmā cilvēki, kas neidentificējas ar savu dzimumu, Lielbritānijā ir nogalinājuši 20 - tātad biežāk paši ir bijuši slepkavas, nekā noslepkavotie. Aizdedzot šodien svecītes par nogalinātajām 'transpersonām', lūdzu, aizdedziet tās arī par viņu upuriem, viņu dzīvības nav mazāk vērtīgas.

Eiropas Savienības (nodokļu maksātāju) apmaksātajā ikgadējā ziņojumā par šīm nāvēm lielais vairums ir no Latīņamerikas (69%), slepkavas atkal visbiežāk ir partneri vai klienti, taču šis ziņojums par 'transfobiju', tiks izmantots, lai attaisnotu naida runas regulējumu Eiropā, kuru ES jau gatavo. Lai varētu, piem, sodīt sievietes, kuras vīrieti nosauc par vīrieti. Basically, lai varētu patiesību pasludināt par naida runu, ir jāpievelk šis falšais naratīvs par visvairāk cietušo minoritāti. Atceramies arī ASV, kur trīs gadījumos (Andrea Balcer, Julia Egler, Mia Bailey) bērni nogalināja savus vecākus, jo viņi atteicās apmaksāt sava bērna ķermeņa sakropļošanu un apstiprināt viņa maldus, kas ir pilnīgi saprotama vecāku rīcība, kamēr visādi satori, tambleri etc. skalo smadzenes, ka tas nozīmē nevis to, ka vecāki ir ienteresēti savu bērnu labklājībā un vēlas viņiem palīdzēt, nenodarot pāri, bet gan, ka viņi tā rīkojas, jo patiesībā savus bērnus ienīst un, ka vispār - visi, kas apšauba pilnīgi nereālistiskus maldus noteikti tā dara tikai tāpēc, ka tevi ienīst un pret tevi burtiski notiek vardarbība un genocīds.
Link1 raksta|ir doma

[19. Nov 2026|17:33]
"Rietumu filozofiskā tradīcija jau kopš tās pirmsākumiem pirmssokratiķu filozofijā un Vecajā Derībā ir izturējusies ar aizspriedumiem pret tēliem (phantasia), dodot priekšroku domu abstrakcijām. Laika posmā kopš Dekarta un apgaismības laikmeta dominējošā loma ir bijusi konceptualizācijai, bet psihes tieksme personificēt ir noniecināta kā antropomorfisms. Viens no galvenajiem argumentiem pret mītisko domāšanas veidu ir bijis, ka tas darbojas ar tēliem, kuri ir subjektīvi, personiski un jutekliski. Rietumu epistemoloģijā, un līdz ar to arī dabas spēku aprakstos, no tā ir jāizvairās visvairāk. Personificēt ir nozīmējis domāt animistiski, primitīvi un pirmsloģiski. Maņas maldina; tēli, kuriem būtu jānodod patiesība par pasauli, ir jāattīra no to antropomorfajiem elementiem. Vienīgās personas Visumā ir cilvēki.

Tomēr pieredzes par dieviem, varoņiem, nimfām, dēmoniem, eņģeļiem un spēkiem, svētiem dzīvniekiem, vietām un lietām kā personām patiesi ir senākas par pašu personifikācijas jēdzienu. Nav tā, ka mēs personificējam – drīzāk pašas epifānijas atklājas kā personas. Vai mēs spētu spert soli atpakaļ no sava laikmeta, izkāpt no bailīgā ego pretenzijām, kas vēlas pakļaut savai kontrolei katru dabas atomu? Tad mēs varētu atkal apjaust, ka neesam personificēto dievu avots. Mēs tos neizdomājam – ne vairāk kā izgudrojam skaņas, ko dzirdam mežā, pakavu nospiedumus smiltīs vai murga smagumu, kas spiež uz krūtīm. Gadu tūkstošiem un gandrīz visur bija taustāmi acīmredzams, ka dievišķie un dēmoniskie tēli parādās kā personas. Taču zinātniskais pasaules uzskats (Weltanschauung) ar tā novilkto robežu starp vērotāju un vērojamo nošķīra mūs no šīs liecības, un tā kļuva par maģisko domāšanu, primitīvu ticību, māņticību, vājprātu. Tā kā iztēles tēli joprojām laiku pa laikam ielauzās arī pašos spožākajos un izglītotākajos prātos, piemēram, murgos, nācās pieņemt, ka šos tēlus esam izdomājuši mēs paši. Tiem nedrīkstēja atļaut autonomiju, citādi pats zinātniskais Visums varētu pārvērsties murgā."

Hillman, Pan and the Nightmare
Link7 raksta|ir doma

[17. Nov 2026|16:00]
viena lieta, ko man joprojām patīk darīt un ko darīju arī savos 20s Latvijā, ir šad tad paklausīties Brīvo mikrofonu. regulāri ne, bet kādu reizi mēnesī par to atceros un tad noklausos vienā reizē vairākus pēc kārtas.

tikko noklausījos 11. novembra mirkofonu, kur kāda zvanītaja sacīja: "Labdien. Man tādas pārdomas par to Vakara Pasaciņu, kas ir domāta - pēc manas saprašanas ta kā bērnudārznieku vecumam. Nu kāda vakar bija tā pasaciņa: par diviem invalīdiem, kuriem katram viena kāja, tad viņi kopā pērk zābaku pāri, tad viņi nonāk pie Veļu mātes, kurai ir bērns, kurš tiek aprakstīts kā, ka tik briesmīgi izskatās, tad tur vienam invalīdam ir ideja, ka to bērnu vajadzētu sist pret sienu. Un otrs invalīds saka: met to krupi nost! Un tādā garā, bet beidzās tas viss ar tādu frāzi: dabūsi sievu, pazaudēsi draugu. Nu, kas tas vispār ir? Paldies."

fjuuu, man asaras tek pār vaigiem, Brīvais mikrofons ir kolosāls, 11/10
Link1 raksta|ir doma

[17. Nov 2026|12:06]
aborigens ielika lielisku Māra Zandera citātu. tas man labi sasaucas ar vakardienas 'neitrālā BBC' rakstu par to kā futbolā pieaug homofobija un transfobija https://www.bbc.co.uk/sport/football/articles/c617ked5wn9po

raksts ir pilns ar aktīvistu žargonu un organizācijas Stonewall citātiem un visādiem apšaubāmiem datiem, kas pasniegti kā fakti. tad par varavīksnes aprocēm - gan Sports Media LGBT+ dibinātājs Džons Holmss, gan labdarības organizācijas Stonewall vadītājs Saimons Bleiks atzīst, ka cilvēki nav vēlējušies vilkt aproces un, ka reliģijai ir bijusi ievērojama ietekme uz spēlētāju nevēlēšanos piedalīties kampaņā - tātad ir cilvēki, kas uzskata, ka aproces nevilkt ir jābūt viņu brīvai izvēlei par kuru viņus nevajag kaunināt, bet nez, ja aproces nelīdzēja, tad varbūt tomēr likt visiem krist ceļos pirms katras spēles, varbūt tas palīdzēs.

tad vēl šis: "According to Kick It Out many of the incidents over the past few seasons can be linked to domestic and world events, such as the Supreme Court ruling on gender leading to the FA's ban on transgender women in the women's game, which it says led to a spike in transphobic abuse."

pirmais rakstā citētais cilvēks pārstāv organizāciju, kas pauda vilšanos, kad Augstākā tiesa nosprieda, ka sievietes juridiskā definīcija Vienlīdzības likuma izpratnē balstās uz bioloģisko dzimumu, nevis jūtām, identitāti vai kādiem citiem netveramiem kritērijiem. lielākajai daļai cilvēku, kuriem rūp sieviešu tiesības un bērnu aizsardzība, šis spriedums drīzāk deva atvieglojumu, ka veselais saprāts institūcijas vēl nav pavisam pametis, kā arī tas pielika punktu tam, ka vīrieši sacenšas sieviešu sportā. varētu domāt, ka BBC sporta redakcija priecāsies, ka sieviešu sports ir aizsargāts, bet kur nu. btw, bilde kļūst skaidrāka, kad apskatās, kas ir raksta autors, 'Emma' ir vīrietis. viņa skatpunts, protams, pārtrumpo jebkuru citu - gan sieviešu, kuras kkāda neizprotama iesmesla dēļ vēlas aizsardzību likumā, gan ne-pietiekami-iekļaujošo-vīriešu, kuru interese par sportu nav savienojusies ar pietiekamu iekļaušanu, jo nav tā, ka ir svarīgi tikai tas, ko tu dari - viena lieta ir iebilst pret vardarbību pret jebkuru cilvēku, pret ko ir pilnīgi pareizi iebilst - bet pavisam cita ir mēģināt noteikt kā tev vajag domāt, kādas ideoloģijas tu nedrīksti apšaubīt un kādās kampaņās tev ir jāpiedalās.
Link7 raksta|ir doma

[16. Nov 2026|17:14]
Heart quickens, south of the river
Mouth full of vinnie, sippin' cans full of liquor
Street light flickers, feel it in my blood
Any which way I turn out, the lights burn dimmer

And the lights burn dimmer, and the lights burn dimmer
And the lights burn dimmer, and the lights burn dimmer
And the lights burn dimmer, and the lights burn dimmer, and the
Any which way I turn out, the lights burn dimmer (Hey)
Linkir doma

[15. Nov 2026|20:45]
kad sieviete paliek stāvoklī, sākas pilnīgi akls process..kuram nav nekāda mērķa, randomā notiek kkāda fizika un ķīmija, pilnīgs haoss, neviens nevar pat aptuveni prognozēt rezultātu
Link43 raksta|ir doma

[15. Nov 2026|19:35]
[Mūzika |Fred again.. & Jamie T - Lights Burn Dimmer]

"Like many psychological words we use daily — soul, human, emotion, spirit, consciousness, feeling — instinct is more a metaphor, even if in conceptual dress, than a concept. Perhaps it is an idea in the original sense of that term where it meant “to see,” so that by means of this word “instinct” we are able to see certain kinds of behaviour, both looking upon it as an observer and looking into it, insighting it, as a participant. There is much spilled ink, and milk, about instinct, some regarding it as a primordial intelligence knowing more about life than we can ever learn, others taking it as the opposite of intelligence, something mechanical, archaic, and without any possibility for transformation. To it has been ascribed the best and the worst in human nature—and this gives us the hint for how we shall approach it here."

/Hillman, Pan and the Nightmare

man ļoti patīk, bet - tiešām 'to see'? jānočeko. tālāk no etimiloģijas vārdnīcas:

early 15c., "a prompting" (a sense now obsolete), from Old French instinct (14c.) or directly from Latin instinctus "instigation, impulse, inspiration," noun use of past participle of instinguere "to incite, impel," from in- "into, in, on, upon" (see in- (2)) + stinguere "prick, goad," from PIE *steig- "to prick, stick, pierce" (see stick (v.)).

Meaning "animal faculty of intuitive perception" is from mid-15c., from notion of "natural prompting." General sense of "natural tendency" is first recorded 1560s.

tālāk atsauce uz The Century Dictionary: An Encyclopedic Lexicon of the English Language (Volume III, published around 1889–1890):

"Instinct is said to be blind--that is, either the end is not consciously recognized by the animal, or the connection of the means with the end is not understood. Instinct is also, in general, somewhat deficient in instant adaptability to extraordinary circumstances.

piederu pie tiem, kas instinktus uzskata, kā Hilmans apraksta sākotnējā citātā "regarding it as a primordial intelligence knowing more about life than we can ever learn" jā, un man nav skaidrs kā var nonākt pie secinājuma, ka tas ir kkas akls, ja tas burtiski glābj dzīvības un tevi sargā katru dienu. (kā no apraksta 'intuitīva uztvere' 15.gs ir nonākts pie 'akluma' 19. gs?) mēs varbūt kaut ko neapzināmies un nesaprotam - tas demonstrē mūsu nezināšanu un aklumu, nevis akla ir bioloģiskā sistēma, kas tevi radīja un saudzēja, uzskatīt dabu par aklu ir pilnīgi ar kājām gaisā.
Link3 raksta|ir doma

[15. Nov 2026|08:07]
redzēju savdabīgu sapni. biju milzīgā kinozālē, kurā krēsli atradās nevis taisnās rindās ar skatu uz priekšu, bet gan rindas veidoja lielu apli un skats bija uz apļa centru. ekrāns arī nebija viss priekšā, bet 360° un arī griestos, bet nebija redzams viss uzreiz, bet pa tādām sekcijām, kuras redz no katras sēdvietas citādi. sēdvietas ir paredzētas, lai būtu aizņemtas aptuveni 50% no vietu, kas atrodas izklaidus pa visu daudzrindu apli. tad tiek kkas demostrēts uz ekrāna (daudzajiem tā segmentiem), kas pēc laika nodziest un pēc tam viss paliek pustumsā un parādās vēl 50% vairāk cilvēku, kas varētu aizņemt tukšos krēslus, bet tie nav skatītāji, bet zāles darbinieki, kuri ar savu darbību rada efektu, ka viņi ceļas un iet pa pulksteņrādītāja virzienu pārsēsties tālāk un automātiski to dara arī skatītāji, kā rezultātā notiek regulāra pārsēšanās un tā ik pēc laika tu esi ieguvis pieredzi no vairākām vietām aplī, redzējis notiekošo no dažādiem skatpunktiem un no katra tas bija citādi, teju pavisam cita pieredze, bet tomēr arī tas bija kas līdzīgs, jo joprojām tas bija tas pats aplis, tā pati milzu telpa un tas pats 360° visus griestus piepildošais un sekcijās sadalītais ekrāns.
Link3 raksta|ir doma

[14. Nov 2026|16:34]

Linkir doma

spare a thought for the good folk of Piddington [14. Nov 2026|11:31]
LBC radio: uz 350 cilvēku apdzīvoto Piddingtonu sūtīs 1256 vīriešu patvēruma meklētājus, kontekstam: ja tādās proporcijās viņus vestu uz Londonu, tad londoniešiem būtu jāuzņem 30.5 miljoni
Linkir doma

[13. Nov 2026|22:24]
man 'common sense' patīk vairāk kā 'rationality' un tagad domāju, kāpēc tā ir

laikam tādēļ, ka 'common sense' asociējas ar kko, kas ir integrēts visā cilvēka būtnē - veselais saprāts - veselums, kas balstīts prātā un maņās - kā maņu un prāta veidota, simbiotiska sajēga, savukārt rationality ir kkas vairāk tikai uz prātu orientēts, lai gan prāts jebkurā gadījumā nevarētu pastāvēt bez ķermeņa, bet mēdz izlikties, ka potenciāli var.
Link14 raksta|ir doma

re-reading Sowell [12. Nov 2026|13:10]
"In politics - whether electoral politics or ideological politics - the word 'crisis' often means whatever situation someone wants to change. Far from automatically indicating some dire condition threatening the public, it often means simply a golden opportunity for surrogates to use taxpayers' money and the government's power to advance the surrogates' interests, whether these interests are political, ideological or financial."

***

par brīvību: "..Lyndon Johnson administration in the 1960s, for example, a Cabinet member in that administration used the redefinition of freedom as increases of the kind of things that governments can provide, rather than a personal autonomy in one's own decision and behaviour:


Only when he can support himself and his family, chose his job and make a living wage can an individual and his family exercise real freedom. Otherwise he is a servant to survival without the means to do what he wants to do.

Some years later, a book by two Yale professors - Politics, Economics and Welfare - likewise defined freedom in terms of things received, rather than autonomy preserved. As they expressed it, "we shall try to unravel some of the complexities in the theory and practice of freedom." Their conception of freedom was "the absence of obstacles to the realisation of desires." The "complexities" of this Wilsonian definition of freedom are certainly understandable, since evading the obvious can become very complex. When Spartacus led an uprising of slaves, back in the days of Roman Empire, he was not doing it to get welfare state benefits."
Link6 raksta|ir doma

[11. Nov 2026|22:06]
kopš soctīkliem lielie oldschool mediji ir kļuvuši par lēnu biased info starpnieku un viņi ir dusmīgi
Linkir doma

[11. Nov 2026|21:02]
manā uzmanības lokā ir nonākuši divi daiļstāsti par dominant type sievietēm, šie darbi uznira un tika apsriesti un es nolēmu palūkot, ka tur tāds. pirmais ir tik stindzinošs, ka par to, ja saņemšos, uzrakstīšu zem atslēgas. bet par otro uzrakstīšu tepat.

kāpēc tas ieguvis popularitāti - jo varam redzēt 'flirty dom woman, kura nav pārspīlēti auksta un nav ar pārspīlētām ķermeņa formām'. that aside, īsumā attiecību dinamika ir apm šāda: puisis, kurš ir diezgan atzīts pie pretējā dzimuma, nespēj noturēt ilgas attiecības un tad nu meitene izdomā, ka tas ir vairāku iemeslu dēļ un viens no tiem ir, ka viņš jūtas pārāk droši. tāpēc viņa ar viņu spēlējas, liekot viņam regulāri šaubīties, dusmoties, būt aizdomīgam, krist izmisumā, raudāt un tādā garā. bet tas ta kā ir labi, jo attiecībās pirms tam viņš visu laiku ir tēlojis, bet šeit, caur šīm manipulācijām, mēs beidzot redzam viņa īsto, vulnerable self and it's 'so cute', apparently.

man šķiet, ja situācija būtu no otras puses, resp, ja tas būtu puisis, kurš visu laiku liktu meitenei šaubīties, būt aizdomīgai, krist izmisumā un raudāt, tad tās būtu nosauktas par toksiskām attiecībām un rightly so. šādiem darbiem un attiecību attēlojumam ir jābūt - tam ir vieta lasītājiem, tikai es ceru, ka starp reakcijām 'o, cik kruta, ka mums ir flirty dom girl', būs arī tādas, kas spēs reflektēt par to, ka likt otram cilvēkam ciest un ar viņu manipulēt still is shitty no matter what sex they are.

te gan ir vēl viens cits aspekts - puisis savā ciešanu salīkušajā pozā caur izmocītu seju saka, ka viņam tas ir ok un he doesnt mind. so she have his consent. ja piekrišana ir augstākais molāres standarts, tad te ir grūti atrast problēmu, vienīgā varētu būt sirdsapziņa.
Link8 raksta|ir doma

[8. Nov 2026|20:00]
mapats ielicis video 'baby talk', kas ir diezgan izklaidējošs, ngl. tur bija viena nianse uz kuru mazliet vēlos vērst uzmanību. tajā tika salīdzinātas sievietes ar bebriem - tur bija rādīts kā bebrs, pat atrodoties dzīvoklī, mēģina taisīt dambi. un, attiecīgi, ka kko līdzīgu mēģinot sievietes (bērns ir viņu dambis), bet, ta kā viņām nav bērnu, tad viņas dara visādas muļķības. un tajā ir kāda šķipsna patiesības. tai pat laikā, sievietes tomēr nav bebri. jūs man varbūt neticat, kas ir ok, bet es te atsaukšos uz man iemīļotu dienvidafrikāņu autoru - Eugene Marais un viņa darbu "The Soul of the Ape".

viņš tieši dod piemēru ar bebriem līdzīgiem dzīvniekiem - viņš min ūdru. ja ūdrs uzaug dzīvoklī, bet tu viņu vēlāk aizved pie upes, viņš momentā zina, ko darīt upē - lec iekšā un aiziet. savukārt paviāns (cits viņa dots piemērs) tā nedara, viņam nav viss uzreiz skaidrs instinktīvā līmenī, bet viņs ir labāk spējīgs adaptēties jauniem apstākļiem. kādēļ tā? jo te ir runa par divām dažādām mentalitātēm vai spējām operēt - viena ir iedzimtā atmiņa, kas ir instinktīva un otra ir kauzālā vai individuālistiskā - spēja mācīties no pieredzes, saprotot cēloņus un sekas.

jā, cilvēks nav paviāns, bet vēl jo mazāk bebrs.
Link8 raksta|ir doma

[8. Nov 2026|18:42]
"Animals and plants are a long way from rocks and clouds, and also from automobiles and computers. The need to point this out today is one of the startling aspects of the current scientific landscape."

kad kāds mēģina apgalvot, ka dzīvas būtnes ir tādas pašas (vai GANDRĪZ tādas pašas) kā kompji, termostati vai AI, tas man sasaucās ar vienu anime par zinātniekiem. viena zinātniece atzīstas savam kolēģim mīlestībā. kolēģis saka: kā tu zini, kādi tev ir pierādījumi? viņa domā - o, tiešām, tā ir hipotēze, kura ir jāpārbauda. un tad viņi veic visādas analīzes, piem, fiksē viņas pulsu dažādās situācijās. vienā no eksperimentiem viņa stāv, atspiedusies pret sienu un viņš veic stereotipisko anime wall slam, resp, iesprosto viņu, nostājoties viņai tuvu priekšā un noliekot roku pret sienu, viņš to atkārto ntās reizes un tiek fiksēts, ka katru reizi viņai pulss paātrinās arvien mazāk, līdz viņa ir pilnīgi vienaldzīga, bet viņš nesaprot kāpēc, jo viņš ļoti cītīgi aizskāra sienu, pie tam sāka to darīt ne tikai ar vienu roku, bet ar abām, atkal un atkal, taču dīvainā kārtā viņa monotonā sienas pliķēšana neradīja viņas pulsā nekādas satraucošas izmaiņas.
Link4 raksta|ir doma

sunday morning with McGilchrist, J.B.S. Haladane & others [8. Nov 2026|11:10]
teleology is like a mistress to a biologist; he cannot live without her but he's unwilling to be seen with her in public.

..scientists who wants us to avoid making specific teleological observations of behavior, such as 'a turtle comes ashore in order to lay her eggs', by saying 'a turtle comes ashore and lays her eggs.' This seems like a hangover from bad old days of behaviorism, where all inner life is denied, even in humans. [..]

..yet the structure of science is not one which dismisses the higher-level categories and 'explains them away'. That is not what 'scientific' means.[..]

..one of the fundamental characteristics common to all living beings without exception is that of being objects endowed with a purpose or project, which at the same time they show in their structure and execute through performances .. Rather than reject that idea (as certain biologists have tried to do), it must be recognized as essential to the very definition of living beings.

Are we talking of a purpose of a single cell, or a single organism, or an evolutionary strain to which the organism belongs? All three: separating them out is to a large extent artificial, since they are different aspects of one process. At the macro level..the development of the eye - improbably complex as it is - has happened independently 10 times (the camera eye six times and the compound eye four times) over the course of evolution. At an intermediate level, a strain of flies, genetically manipulated so as to prevent eye formation, within a few generations produces eyes. At the micro level, a single cell of the creature is capable of reacting to unforeseeable circumstances so as to preserve its function in the whole organism, in ways that suggest intelligence.
Link3 raksta|ir doma

[7. Nov 2026|19:38]
[Mūzika |Frugit - I'm About to Lose It, but I'm Doing Fine]

Lasu theAtlantic 5.novembra rakstu par to kāpēc zēni lasa arvien mazāk un mazāk. Kā iemesls tiek minēts, ka arvien mazāk esot grāmatās zēni kā galvenie varoņi, piem, par 2026. gada izdevumiem: "meiteņu galveno varoņu skaits divkārt pārsniedz zēnu skaitu." [..] "..dažos žanros, piemēram, reālistiskajā prozā un detektīvstāstos, šī atšķirība bija īpaši izteikta – meiteņu un zēnu galveno varoņu attiecība pārsniedza 3:1."

Tad tālāk interesants prātojums:

"Doma, ka zēni varētu dot priekšroku stāstiem par zēniem, šķiet neveikli arhaiska, pat pašiem zēniem. Bērni reti kad atklāti pauž šādas vēlmes, man pastāstīja Melisa LaSalle, bērnu grāmatu iepirkumu vadītāja grāmatnīcā „Old Town Books” Aleksandrijā, Virdžīnijas štatā."

Mums ilgi ļoti uzsvēra, cik svarīga esot reprezentācija, cik svarīgi ir, lai, piemēram, meitene lasot redz, ka grāmatā ir tieši meitene, kura dara visadas aizraujošas lietas, lai viņu kā lasītāju tas saistītu un iedvesmotu - man personīgi lasot tas nebija tik svarīgi, bet tikpat labi var būt cilvēki, kuriem ir and there's nothing wrong with that. Tikai kāpēc tad tas pats netiek attiecināts uz zēniem?

Šajā sakarā redzēju dažus labus feministu hot takes:

1. uzskaitīt grāmatas, kurās galvenie varoņi ir zēni, apm - nesakiet, ka nav, ko lasīt. Bet nav jau runas par to, ka tādu grāmatu nav vispār - ir, protams, daudz, bet gan par to, ka pēdējos gados arvien mazāk tādas tiek izdotas.

2. simtiem gadu bija otrādi, kas tagad jums žēl, ka ir šādi? LOL let's take revenge on little boys in the name of feminism

Vēl jautājums, kāpēc šāda situācija vispār ir izveidojusies? Viena versija, ko lasīju ir tāda, ka, klausoties intervijas ar cilvēkiem, kuri darbojas izdevniecību industrijā, bieži ir saklausāma viņu vīzija, ka vajag likt priekšplānā 'netradicionālās' balsis. Tas sakrīt ar vienu citu rakstu, kuru nesen lasīju iekš slate:

"Tas atspoguļo sabiedrības izglītībā plaši izplatīto maldīgo priekšstatu, ka, lai panāktu, ka zēni atver grāmatu, tai jābūt par kaut ko pēc iespējas stereotipiskāk zēnisku," viņa sacīja. "Es saprotu, ka daudziem pusaudžiem, iespējams, rodas līdzīgas sajūtas, kad viņiem uzdod lasīt Šarlotes Brontē romānu Džeina Eira. Taču lieta tāda, ka Džeina Eira ir meistardarbs, bet Cirvis (Hatchet) ir tāds… nu, nekas īpašs. Ir taču jābūt labākam veidam, kā uzrunāt potenciālo inceļu sirdis un prātus, nekā, piemēram, piedāvājot stāstu par zēnu, kurš, pateicoties ierocim, atrod savu īsto būtību."

Aprakstīt zēnu auditoriju kā 'potenciālos inceļus' jau ir kkas. Šis viss, protams, ir par ASV, bet citur pasaulē, UK un LV ieskaitot, cilvēki stipri tiecas atdarināt un pārņemt lietas no citas un kultūras, kas būtu ok, ja tās būtu vērtīgās un labās lietas, bet kaut kā bieži vien ļoti efektīvi tiek pārņemta arī draza.
Linkir doma

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]