Tā kā es toreiz "veiksmīgi" nometu savu nikonu, mana kit lense vairs nefokusē. Piezvanīju uz kaut kādu reparatūrfirmu, tur vecs onka sāka skaidrot, ka dažreiz ir labāk pirkt jaunu un tā tālāk (lielāko daļu vairs neatceros, ko teica), bet pārzvanīšot man un pavēstīšot, cik tas prieks varētu maksāt. Tajā pat laikā skatos jaunas lēcas savam D60, atradu perfektu sigma lēcu - tā ir discontinued; un vispār - izskatās, ka vajadzēs šķirties vismaz no 400 tugrikiem. Vēl man ir mana garā sigma optiskā truba, bet tā ir pārāk spēcīga un man gribas fotografēt ainavas, nevis tikai zūmot kaut kādus priekšmetus, kuri atrodas tālumā. Rakņājos forumos, visi tie cipari un apzīmējumi liek man justies vēl stulbākai nekā pašreiz. Zenīts vispār ir Latvijā un tas arī ir jālabo. Nu, kāpēc viss uz šīs pasaules ir tāds rubika kubiks, argh?!

Ziniet, kas ir traki? Es jums pateikšu, kas ir traki!
Aptuveni trijos naktī, kad es biju pavisam dziļā miegā, mani pamodināja ŠAUSMINOŠA SKAŅA. Izrādās, trauksmes signalizācija. Draudziņš izrāpoja no gultas un aizskrēja skatīties, kas tad notiek; es turpināju gulēt, lai gan pie tādām šausmu TRĒTRĒTRĒTRĒTRĒT skaņām to bija neiespējami izdarīt. Ieskrien atpakaļ un saka, ka trauksmes signalizācija skan visā mājā, ne tikai pie mums (mums ir tādas divas: katrā istabā ir signalizācija, ja nu kaut kas sāk degt & shit, un tad vēl viena atsevišķa gaitenī, kas uz visu māju). Izskrējām pidžammās laukā no dzīvokļa, paķēruši vien atslēgas un telefonus, skrienam no astotā stāva lejā, jo lifts nedarbojas (handy, not?). Māja visa skan, sajūta, ka pamazām sāc nojūgties; kaut kur piektajā stāvā mani apstādināja miegaina sieviete salātkrāsas pidžammā ar jautājumiem. Galu galā izskrējām laukā, a tur vēl kādi 20 cilvēki, visi pidžammās un dreb, starp viņiem vairākas sievietes stāvoklī un vēl dažas ar bēbīšiem, ietītiem segās. Uguni nekur neredz, bet pēc laika atbrauc ugunsdzēsēji un astlēdz to ārprātu. Izrādās, kāds ielauzās mājā (droši vien, ka kaut kāds īru urla sporta biksēs - mums te tādi staigā) un speciāli sadauzīja to figņu, no kuras arī izcēlās viss šitais. Tā nu pēc lieliskā nakts balagāna, kas ilga vismaz kādu pusstundu, mēģināju iemigt, jo pēc trīs stundām jāceļas un jāiet uz darbu, bet tas bija praktiski neiespējami, jo mani mocīja niknums un galvassāpes. Supervaizerim uzrakstīju smsku, ka darbā ieradīšos vēlāk, un šodien kā zombijs blenzu datora ekrānā. Vot tādi man te pīrādziņi sestdienas naktī.

Jūnija sākumā pie mums spēlēs Grimes un Modeselektor (un vēl citas zajebis grupas), bet es nevaru paņemt brīvu, jo to ir paņēmusi lielākā daļa no maniem kolēģiem un līdz ar to es nokavēju un man nepienākas. Un es tagad rādu dūres pret debesīm un nejauki lamājos. But then again, dienu pirms tam uzstājas Friendly Fires un The Field, uz kuriem es tieku. Un maija beigās Paul Kalkbrenner. Bet tik un tā!! GRIMES!!!


FAKFAKFAKFAKFAKFAKFAKFAKFAKFAK!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!