Šodien iegāju River Island un izgāju no turienes ar jauku gredzenu (ir pienācis laiks rotāt pirkstus, ko parasti nedaru) un melnu maisīgu kleitu - beidzot būs pielietojums manām divdesmit jostām.
Vispār, skatoties veikalu piedāvājumus, atkal un atkal nākas secināt, ka mūsu mīļajiem vispasaules geju dizaineriem nepatīk sievietes ar krūtīm. Es te nerunāju par kaulu kambariem uz mēles vai resnām sievietēm visapkārt, bet par sievietēm, kurām, tā teikt, božeņka dal! Uz gurniem ņedal, bet tur gan. Kā es, piemēram. Šobrīd modē ir tie maisi un, pats trakākais, tie ir maisi, kuri priekšā knapi aizsedz nabu, bet aizmugurē stiepjas pāri dibenam. Sievietei ar krūtīm kaut kas tāds izskatās hideous. Arī manis pirktā kleita priekšā ir virs celīša, bet aizmugurē zem celīša. Vai vēl labāk - uzvillku jumpsuit: viss forši, viss jauki, abet aizmugurē mega izgriezums, speciāli domāts tam, lai kāds man attaisītu krūšturi (un bez krūštura es uz ielas nerādos). Jūs teiksiet, lai pērku speciālu krūšturi, bet es teikšu "paldies, bet nē, paldies"!
Vēl mana otrā sāpe ir mana aristokrātiski bālā āda (you feel the sarcasm?) un šortus, kuri šobrīd ir tik ļoti modē, es varu vilkt vien pludmalē. Un Latvijā es savas bālās kājas vispār varu nerādīt, tur mani apēdīs visas tās tanning vārnas. Healthy glow, bļaģ!
Bet varbūt es esmu vienīgā ar tādām pirmās pasaules problēmām, nezinu.

Mēs tagad ar draudziņu brauksim jāt. Nezinu gan, kas no tā visa sanāks, jo pēdējo reizi esmu ar zirgu, ēmm, jājusi uz kartupeļu lauka preiļu rajonā un man bija veseli cikturpadsmit gadi. Esmu tagad uztraukusies, a ja nu es bērītim nepatikšu un tā. Viņi taču ir tādi garastāvokļa dzīvnieki, turklāt es no zirgiem vienmēr esmu turējusies tālāk.

Es gandrīz vakar no Zaras izgāju ar ( šitām te ) - labi, ka laicīgi apdomājos un nopirku to, ko patiešām vajadzēja.