Ever After - July 21st, 2016

Muzikāli Cūkvālā man visvairāk patika DB, Strops (neanonsēta uzstāšanās ar četriem skaņdarbiem no "Likuma burta"), bet jo īpaši -- somu duets Mörkö (arī iepriekš nepieteikts), kas savu performanci novadīja zem sarkanām milzu segām, savukārt tās sākumu (septiņos sestdienas rītā) izziņoja ar velnišķīgi pūķisku tautas instrumentu no Tanzānijas vai Tasmānijas, kuram nosaukumu arī laikam neviens nezina vai neatceras. Toties vārds mörkö somiski nozīmē "bubuli" jeb "bogeyman", un tā sauc arī tēlu Tūves Jansones grāmatās, kura vārds latviski tiek tulkots kā Morra un kurš droši vien līdz ar to neprasa tālākus komentārus. Protams, ugunskurs viņu uzstāšanās laikā dega grūtāk (joprojām spilgtā atmiņā palicis Mūminu Morras paradums apsēsties uz pamestiem, izdegušiem ugunskuriem un aizejot atstāt savā vietā salnas pleķi), taču sava vaina tur noteikti bija arī uz rīta pusi divreiz nolijušajam lietum, kas vēl jo vairāk samērcēja jau tā slapjo malku. Vēlāk biju tik iedvesmots, ka pat pa jokam uzzīmēju viņiem logo. Ja nu kādu interesē, kā Morra apmēram izskatījās un skanēja, lūdzu

Iespējams, pēc gadiem 30, 50, es beidzot lepošos par to, ka esmu latvietis. Kad būs nomiruši visi tie traumētie nulles, mīnusi, vergi un upuri. Bet tad jau, iespējams, ka vairs vispār nebūs ne valstu, ne robežu. Modernā Kabala saka, ka pagaidām, rupji ņemot, ir divi varianti, kā līdz tam nonākt: 1. Atomkarš 2. Kabala. Es nevēlos izslēgt arī ksenomorfu invāziju un kiborgu revolūciju, bet tā jau skaidrs, ka tas būtu pārāk skaisti. Bet būtu. Lai nonāktu nākamajā līmenī, lielākajai daļai pasaules populācijas derētu padzīvot naidīgā, pēcapokaliptiskā jutekliskuma tuksnesī. Jo, vai tu zini par dzīvības ūdeni? Radikālais islāms it kā formāli daudz ko dara pareizi, bet kaut kā tomēr sanāk the worst of both worlds

Manuprāt, dogmatisma dēļ. Tādēļ esi kā Pols Atreides. Ej tuksnesī* un kļūsti par jaunu dogmu.

Paradise on my right. Hell on my left, and the Angel of Death behind

* nav gan tā, ka Polam bija diži daudz izvēles