ballbalone

esmu helsinkos. tas bija ātri, ja atskaita, ka lidmašīna rīgā aizkavējās par stundu, bet tas tikai liecina, ka man palikušas mazāk stundas šeit.
bija interesanti, tā pār rīgas centru pārlidoju pirmo reizi, nu tā pat, ka ļoti labi redzēju Lauras brūno māju blakus vecajai sporta pilij ar mazajiem lodziņiem, pat pirmā stāva, tā kā es tev pamāju. he.

KO LAI SADARA?! divas cigaretes jau ir. bet trakākais, ka tas nemiers iekšā un ātrāk gribas galā.

ā, jau trīs jautri pastāstiņi:
1) ģimenīte ar ticību, kur mati jāapsien ar lakatiem un uz galvvidus jāliek mazas cepurītes. čalīts traki stilīgs, viss melnā, bikses zeķēs un vienīgi uzkrītoši baltas kedu zoles, viss pārējais melns, dejo pa lidostu ar to cepurīti galvā, kaut gan deguns jau nodod tautību un piederību. viņam māsa vai kas tāds, jauna, visa arī melnā un garā, bet nu vai zini, spilgti uzkrāsotās acis un augstie papēži noteikti bija uzkrītošāki, kā mani vaļā mati un kedas.
2) traki švītīgs jauns vīrietis noģērbies uzvalkā, nu glauns bez gala. paceļ vienu kāju un visas uzlīmes zem zolīdajām kurpēm kā svaigas, pat mani blakussēdoši cilvēki sasmējās. tādu lūk iespaidu atstāj ne līdz galam atstrādāts glamūrs.
3) stjuart čalīts ar izraustītām un krāsotām uzacīm un biezu grimma kārtu arī bija smieklīgs. un viņa frizūra, smuki sasukāta uz sāniņu, lidojuma beigās gan pajukusi, bet ko nu tur.

mazās propelleru lidmažīnas mākoņos kratās. tā lūk.!

hei, nu čav.
sēžu rīgas lidostā un gaidu pirmo reizu uz helsinkiem. te pasēdēšu tikai drusku, bet helsinkos, o uhh, helsinkos 13h. tas mani biedē. pirmoreiz sēdēšu tik ilgi un viena. kā ar jūsu pieredzi? ieteikumi?
ceru, ka nebūs problēmu un es brīvi visas nakts garumā varēšu tur sēdēt. un vēl, esmu nodrošinājusies: dators, mp3, grāmata, divas kameras, tā kā ceru, ka aiz garlaicības nenomiršu un drīz jo drīz būšu ženēvā, lai vēl jo ātrāk būtu francijā.
a un kā jūs ceļojat ar maziem koferīšiem, man vienalga, kaut uz 6 dienām ir 19kg kaoferis, es nemāku paņemt mazāku, jo janu ievajagas tieši tās kurpes un ir garastāvoklis uz tieši to kleitu, kas palikusi mājās, ko tad?!
un čalis, kam mūs jāsagaida lidostā ir apzagts un viņu nevar sazvanīt, tā kā ceram uz jautriem piedzīvojumiem un visa jautrība, ka mana ceļojuma biedre lido caur londonu un tusējas tur. nu bāc. vēlāk pastāstīšu jums kā man gāja un iet manā mazjā trip to annecy.

brīžiem pārāk skaudra tieša patiesība nāk. bet mana patiesība ir un paliek mana patiesība. nav jau laika melot, liekuļot vai izliekties un kāda velna pēc iedomātu dzīvi dzīvot? burvība taču slēpjas auģšanā, maiņā, briedumā, sadegšanā un no jauna augšanā. un man gribētos klusumu iemācīties, pilnu klusumu. tas notiek tik lēnām un mana jaunība brēc, ka jāskrien, bet brīžiem, mirķļiem tik skaisti. un ir vēl kur augt. man nevajag spārnus, dodiet man mūžīgu mirkli pirms iemigšanas, to starptelpas neprātu, vai sekundi pēc pamošanās.

ziniet, svētdienas ir ģimenes dienas un bezgala nepateicīgas dienas stopēšanai, jo viņi trauc tev garām, bet tu viens ar savu pacelto roku pret pasauli, kaut ko lūdz, kaut ko meklē un kaut kur dodies. viens savā esamībā. nestopējiet svētdienās, tad jau labāk viens ar savu piparmētru tēju, savā gūltā, savas multfilmas sakties. :) mīlu dzīvi.

padoms meitenēm: uz diētas vajag nevis sēdēt, bet gan kustēties. dienas joks.!

vispār fantastiskas dienas. bruakt vienai un varenai krēslas stundā pa nepazīstami līdzeniem eļiem, spiest pedāli dziļi, klausities skaļu mūziku ir fantastiski, tad iebraukt pazīstamākos un kalnainākos ceļos, kad iestājas tumsa un tālo gaismu pavadībā tu esi vienīgā, kas izmanto šo ceļu, tad iegriezies pagalmā, nokūpini cigareti un jūties patiešām vareni. ehhh, enerģija no noguruma vai nogurums no enerģijas.

pavadīts laiks, ar jauniepazītu draudzeni,bet sajūta kā mājās, laiks ar diviem maziem ķipariem, kas ir fantastiski gudrinieki.

un vēl es uzzināu, ka ir vēl latvijā palicis kāds brīvs vīrietis trīsdesmit gados, smuks, gudrs un vēl pilots. vieglāk kļuva, tātad cerības nav veltas. hehe

a un Lauris Reiniks khe,bļe.

atdošos miegam. saldus jums.

kūp galva, teju pārsprāgs, jāiet novirzīt enerģija uz vēderu, jāpaēd, varbūt atbrīvosies vieta galvā.

pēdējā laikā jautri, nu garlaicīgi vairs galīgi nav.

kā jūs domājat, kas es biju iepriekšējā dzīvē? ja tagad es patīku tikai vīriešiem 28 gadi + un viņiem vienmēr ir attiecības vismaz jau 6us gadus. par ko tāds lāsts?
netieku gudra un nupat jau man tas sāk šķist jocīgi.

tīri vai jāsmejas, jo ja izvēles iespējas ir raudāt vai smieties, bet nepalīdz neviens ne otrs, tad jāsmejas. jo kas gan cits atliek?!

saruna:
-es domāju, ka varētu un vajadzētu kļūt par prostitūtu.
-nu nē, nekādā gadījumā, tu esi forša.
-nu ja, padomā cik forši, ka forša prostitūta.
-fui, nerunā tā.

Mums katram ir savi likumi, pēc kuriem dzīvi dzīvot un katram savi tiesneši, ar kuriem dienas tiesāt. Tiesa bija vakar, būs šodien un būs arī rīt, no tās nevar izbēgt. Tev es varu piespriest no padebešiem līdz pat nāvei, bet pats sliktākais, ka nevaru sevi notiesāt. Par maz tiesnešu, par maz cietuma uzraugu, tikai pārpilnas saprāta telpas ar terapeitiem, filozofiem un psihologiem. Līdz sajūc prātā nesaprotot labāk būt beigtam vai morāli pašizvarotam. Rītdien es sev piespriedīšu sauli, bet tu mirsi, tu vienalga mirsi. Nav jau tā, ka tas mani sajūsminātu, bet tavi darbi pēc tā kliedz. Neaizmirsti, es tevi tiesāšu atkal rīt. Tikai tavi darbi cels vai nobeigs tevi. Izvēles brīvība ir augstākā vērtība kāda vispār cilvēkam piemīt. Izmanto.

strādā cītīgi, atpūties cītīgāk. man ir biļetes uz franciju augustā. ju-hū. lētas un ar lielo bagāžu. wiii.
un piedevām, varēšu pavadīt burvīgas 13it ar puss stundas helsinku lidostā naktī. priekšlikumi ko pasākt?

Kā laiku un telpu, un bezgalību. Es sevi gribu. /pārfrāzēts I.Ziedonis, no tevi uz sevi./
brīdienas pavadīšu ar Imantiem. un hop uz bibliotēku pēc grāmatām un mūzikā. o, jā.

noriju visas sērijas.

-i have a boyfriend.
-exactly .. boy. you need a man!

Sometimes it lasts in love but sometimes it hurts instead.

šķiet, ka visa mana būtība slēpjas manā galvā un manā vientulībā.

kur jūs smeļaties iedvesmu? mežā, pie ūdens, mūzikā, gultā, bailēs, pilnīgā vājprātā, garīgā mazohismā, priekā? kādēļ jūs dzīvojat? uz ko jūs tiecaties, kāds ir mērķis? kas jums sāp uz šīs pasaules?

brīvdienas seriālā - Secret Diary of a Call Girl. Viegls, bet ne tik viegls, ja nav kam pēc noskatīšanās piezvanīt. tveice gaisā un uz ādas.

šodien nāku pēc darba mājās, eju pa mazpilsētas privātmāju ielu, silts, karsts un tik vasarīgi smird miskastes. nu vai nav burvīgi.?

vai jūs esat gatavi manī klausīties ik vakaru?

The Edge of Love

šovakar radīja sajūtu, šovakar noturēs sajūtu un aizvadīs miegā.

un ja tev kādreiz, vai man, būs personāl izstāde, dzejas, tad telpas vidū pakarināšu pusapdedzinātu, pusdzīvu cūku ar adatas izdurtu caurumu kakla artērijā, lai es un tu redzam, kā tā lēnītēm mirst, lai mēs saprotam, ka mums patīk sevi lēnām, jo lēni pašnogalināt.

es gribu būt citiem maz un trausli. es gribu vairāk kā vienu pasauli. vienu gravitācijas pilnu, pilnu ar zemi, mieru, kokiem un ūdeņiem. otru lidojošu debesīs, mestu ellē un zibeņiem spārdītu, radoši pārdrošu. es gribu būt vairāk gaisīgāka, ēteriskāka un tai pat laikā pārlieku racionāla. es gribu uzcelt māju un tai pat laikā no vārdiem uzburt sapņu pilis. es gribu būt zemenes ar pienu un vārīti kartupeļi, flauta un katrolī šķindoša karote.

līdzvarotai dzīvei vajadzīgas = 8h miega + 8h darba + 8h atpūtas => 8h sapņu piļu + 8h loģiski racionālas dzīves + 8h radoša neprāta. vai tu tā māki?

bet pavisam cilvēciski un ikdienišķi ir tas, ka man tagad jāapkopj puķe un jāieliek veļa mazgāties. :)

nedēļas nogales apburta, vēl turos kāzu varā. sarunas aiz stūriem, kūpiot cigaretes. trakulīgas dejas, smiekli, prieka asaras un viens milzīks saviļņojums un bezgalīga mīlestība. paspriedām par sapņiem mainīt pasauli, uzrakstīt šedevrus, piedalīties skatēs parīzē, apceļot pasauli un izveidot revolūciju, katram savs. bet te vienai un vienam, tikai sapnis par māju ar baltu sētu, viņi negrib mainīt pasauli, kļūt par miljonāriem un kalnus nogāzt, un viņi nesaprot, kas tur slikts. un tad nu viņiem tas tā ar to lielo mīlu sestdien piepildījās, ka rodas jautājums, kas tad ir vērtīgāks? un kur tad un pēc kā mēs steidzamies?

uhh, pamatīga baļļu sezona. beidzot arī silts. tik daudz jaunu atziņu pēdējā laikā. viss ko gribas ir nolīst kādā gudrā grāmatā. vispār kāzu avīzei jābūt gatavai līdz četriem un tad viss, atliek vien vēl noballēties. bet tagad pēc kafijas un rīta cigaretes, saldējums brokastīs.

šodien saģērbos tā kā jūtos, spilgti, nesaskaņoti, tizli un kontrastējoši, plati un šauri un galīgi greizi.
gruzd manī iekšā mana bērnības netaisnība. kam lai izkrata sirdi?! jāiet pie psihoterapeita, bet naudas žēl. bet gribas kliegt.

šķiet, ka mans vēders beidzot ir sapratis, ko es viņam 5dien un 6dien iegāzu iekšā un tagad ir nikns, un ienīst mani.

es pati saprotu, kas man sāp un kā ar bomi pa galvu, tas ir citā virzienā un dziļāk jāmeklē. nav risinājuma, ir sūdīgi. bet stāsts smags un negribas kliegt. kuru gan tas vēl interesē.

pilnas ielu upes, kas saplūst laukumu ezeros ar zivīm, jāuzliek ēsma un jāiet makšķerēt.! :)