ballbalone

vakara sajūta - ja nav zirgam piena, tad nebūs nekādas aršanas ar lāci.

Dziļas, tumšas acis domu slēpj.
Tumšas matu lokas slēptas tiek.
Viegli silta elpa noslēpumu pauž.
Klusi. Tā ka manas ausis neatlauž.
Pirksti maigi sāpes sniedz.
Gurni kliedē prāta klaigas.
Cauri troksnim balss iejūtīga:
"Vai tev viss kārtībā?"
Un nemanot prāts līdzi aiztrauc.
Sirds piepukst, notiek maģija.
Tagad ar tinti iededzināts, iedurts.
Tas viss nu paliks. Tas tā ir.

man pamatīgi lobās mugura, dzīst un niez. process notiek, kaut gan nevaru sagaidīt kad viss būs kārtībā un varēšu iet atrādīties un mulst, jo izmuldējos viņam, ka man viņš nosimpatizēja. vēl tikai jāuzzin, vai viņš grib, lai aizeju. ak šī sarežģītā meiteņu pasaule ar meiteņu iedomām. :D

jāuzņem vairāk ūdens. esmu kaut kādas draņķības salietojusies, ko rezultātā metas pumpas. fuj preteklīgi.

būt tik dziļi ar sevi ir apbrīnojami. būt tieši te ir to vērts. plašumi galvā un važas uz zemes. laiks un telpa spēlē cirku savā starpā, reizēm ir klauni, reizēm klauns esmu es. apzināties ir grūti, bet patiesi un skaisti. tas troksnis no klusuma galvā manās krūtīs ārdās. sāku domāt, ka visam ir jābūt tieši tā un tieši te. and i'm feel i'm falling in myself and in love.

wow. nu šodien dieniņa. man ir jauns tattoo uz muguras. savi 14cm. bet nu bezgala glīts. (priecīga). par to čali, kas viņu taisīja es runājot varētu beigt, cik viņš bija fantastisks. (samīlējusies). nopirku uz kāzām kleitu (laimīga). pavadīju visu dienu ar foršām draudzenēm un vakarā ar vēl vienu gājām ar suni pastaigāties (sajūsmināta). es no priekiem tagad smiadu. jāiet gulēt un sapņot par to vīrieti. ehhh. visu naudu varētu notetovēt, ja tas palīdzētu viņu dabūt. haha. neprāts.
aa, skolā ar biju. labais.

Debesīs vēl visi dzīvo.
Nekas nekrīt, nekas nedeg. Bet lieliska iespēja nākotni zīlēt un viskiju baudīt.

Vienā naktī zvaigzne mira.
Tajā pašā sapnis dzima.
Zirgs, kas dzīvo debesīs.
Iezviedzās, bet nekustās.
Viņam mani zemes saņi,
Tālāki kā lielie rati.
Tev būs savu sapņu princi
Citās zvaigznēs atrast,
Citos ratos jūgt..

sēžu un gaidu, kad paliks patiešām tumšs. ziņās dzirdēju, ka būšot kas līdzīgs zvaigžņu lietum, jo komēta pietuvojusies zemei un tās putekļi iekļūstot atmosfērā sadegs. aizmirsu komētas nosaukumu, nevaru neko atrast internetā, bet vēlāk iziešu ārā ar viskija glāzi un cigareti.
kavējot laiku klausos vecās Imanta Kalniņa dziesmas, viņš un Ziedonis ir tik diži cilvēki. bet ne par to stāsts, stāsts ir par to, ka ar vienas dienas nokavēšanos man uznāca patriotiskas jūtas. un ne jau par tēvzemi, bet par sirdi. man palika skumji, ka visi aizbrauc uz ārzemēm dzīvot. es zinu, ka es arī braukšu. bet tā burvība, ka visi draugi un ģimene ir vienuviet. un tā ir pati labākā lieta, kas kādreiz Latvijā bija. nu un protams Imanti - Kalniņš ar Ziedoni.

kurš kuru kārdināja?
Kura zobos čūskas inde bija?
Vai viņas krūtis tev ābols šķita?
Vai kodiens alkto baudu deva?

Lai kādi pirmssākumi bija.
Kaut arī tajā dienā auglibas sēkla no debesīm lija.
Bez kādas nožēlas un grēka es svinu.
Ka kāds kādam koda un krūtis kā ābols ir.

Lai inde saprātu pārņem.

pilnīgs idiotisms. es pieceļos un pirmajā pusminūtē mani kārtīgi nokaitina. tagad visu dienu sēdēšu un pukošos neomā un uz visu reaģēšu dzēlīgi. ceru, ka tādi cilvēki, kas šitā dara, kaut mazliet vismaz sabojā savu karmu. jo šāda rīcība tiešām ir sodāma.

un darba diena gandrīz galā. bet vienā beigu galā ir atkal sākuma gals kam citam. un šorīt ļoti izteikti smaržoja pēc vasaras.
un mana apņēmība uz pārmaiņām zudusi, cik viegli krist ir lētā grēkā un kārdinājumā. bet viņai būs dubls 2.

svārku sezona. rūcošu motociklu sezona uz ielām. prieka sezona.

divas dienas jau svilst seja, un kurš to būtu zinājis, ka man ir alerģija pret alveju, kad pirms divām dienām pirku sejas krēmu. nebija ne jausmas, tagad ir, bonusā ar ļoti pretīgu sajūtu un paskatu.
teju teju un brīvdienas sāksies. juhuu. un tas laiks ārā. mmmmm.

šodien tāds kluss garastāvoklis, ko ik pa laikam pārtrauc smiešanās. bet vispār tāds mazs dullums galvā, kas mēdz būt pēc svētkiem "vakara pavadīšanas jautrā draugu lokā" man vienmēr paticis. atrauj no zemes un mazliet sirreālāk domas lido un neviens tās nesien pie zemes. apcerīgs un radošs mirklis. tikai grūti noķert, var pārspīlējot jau trāpīt paģirās.

fantastiskas jums brīvdienas un svētkus.

vecums sevi liek manīt. iespējas rīt balēties līdz rīta gaismām, bet 4dien jābūt darbā. kādreiz pa taisno ietu un darītos, tagad jāapdomājas un jāsaprot, labāk jā vai tomēr labāk nē. :) šķiet jau, ka tomēr dullums nav mani pametis un iešu ar un par sekām domāšu 4dien, kad viņas būs jābauda. :D

man riebjas šī diena. kas vakar priecājās, tam šodien jāraud. dabūju tiesības, nopirku ļoti smuku jaku, biju uz teātri, saēdos kūku un šampi.
šodien paziņo, ka jāstrādā abas brīvdienas, uzmet darba kalnus, visi rausta, projekti debīli un arī algas piemaksa kaut kur pazudusi. raudāt gribas, divreiz ar asarām acīs gāju pīpēt, lai nomierinātos. zajebal, bļe čista šodien viss.

vai tiešām viņi mani uzskata par idioti?! tagad ieslēdzās "kā maksā, tā strādā" smejas viss gardāk pēdējais. saņemšos diplomam un tad pamāšu uz atvadām.

garastāvokļa maiņa. notraukta asara, pašradīts emociju sakāpinājums. es varu viena, bet brīžiem es negribu, es gribu kādu, kas grib dot un atdoties, kādu kam dot un blakus apgulties. kādu ar ko ceļot un klejot un mūs meklēt. bet lai ir tā sajūta. sajūta, kas man tik bieži pietrūkst cilvēkos, ka mēs esam tur kur mēs esam un tā ir viena un tā pati vieta, gluži vienkārši saderība un tālāg augšana, no viena pakāpiena. es negribu tēlot, gribu būt es. negribu meklēt, gribu vienkārši lai tā ir.

vēl speciāli uzkurināšu kādu asaru, lai ietītos segā un sapnī apžēlotos pār sevi un rīt celtos ar smaidu. visas dienas nav vienādas un gluži vienkārši, katru dienu es nevaru būt stipra.

i'm back in my good mood.
biju bišķīt nogruvusi no kursa kā krauja. bet ir atpakaļ. un šodien man komplimentus saka par manām pārmaiņām dzīvē. jo viņas kļūst redzamas. liels prieks, gandarījums un tālāks stimuls.
gaidu, kad uzzināšu eksāmena laiku, lai varētu oficiāli viena vizināties apkārt un māsa saka, ka atdos man savu mašīnu. prieki. un mazo fotoaparātu, lai var ķert jaukus, neparedzētus dzīves mirkļus. priecājos un priecājos.
ļoti daudz darba.
un nākošais lauciņš, kurā tiks pieteikts karš ir universitāte. vajag tik gribēt un viss ir tieši tā kā tu vēlies, nevajag attaisnoties.

pavasaris nes nost. negribas strādāt, pa gaisu vien. rīt jauns izaicinājums izdomāts - visu dienu nepīpēt. priekš brīvdienas tas būtu ļoti vienkārši, bet priekš darbadienas, tad redzēs. jāmet nost tā draņķība.

kontrastdušiņa no rīta. beidzot saņēmos, jauns veselīgs paradums, pagaidām ar piespiešanos, bet būs neiztrūkstoša sastāvdaļa. svētdien pirts. un tā tā dzīve pamazām uz labu mainās. caur gribu un mērķi.
veiksmi un apņēmību jums ar šodien. :)

filozofijas maiņa no "no rītdienas obligāti" uz "tikai šodien" ļoti labi darbojas.

apmierinājums, tagad nopietni jāpievēršas pavadoņa meklējumiem un jaunām iepazīšanām. tikai KUR?! ir varianti?

draugiem un paziņām parasti piemīt viena no divām slimībām, kad viņiem zvana. "nav laika, jāmīl" vai "naudas nav un dirsa sāp".

un vakar no sirds sasmējāmies par šo atziņu. bet tā tās attiecības irst. jā, iesaku vairāk novērtēt draugus un vairāk laika pavadīt ar viņiem kopā, kas zin, moš dienās noder, kad lielā mīla pamet, vai uznāk vecuma marasms ar krīzi kopā.

sasmējos. māsa no dk atsūtīja man dāvanas. lielu, skaistu un jauku lakatu, kura firma ir "hist&pist". jāpārlabo pirmais vārds, lai ir "SIST un PIST".! nu un ko tas viņiem nozīmē? jo, kad biju ciemā arī vienai jahtai ostā bija nosaukums PIST. man jau šķiet jautri, bet esmu mazā nezināšanas neizpratnē. help.