Pirmdiena, 1. Aug 2011, 21:10

brīžiem pārāk skaudra tieša patiesība nāk. bet mana patiesība ir un paliek mana patiesība. nav jau laika melot, liekuļot vai izliekties un kāda velna pēc iedomātu dzīvi dzīvot? burvība taču slēpjas auģšanā, maiņā, briedumā, sadegšanā un no jauna augšanā. un man gribētos klusumu iemācīties, pilnu klusumu. tas notiek tik lēnām un mana jaunība brēc, ka jāskrien, bet brīžiem, mirķļiem tik skaisti. un ir vēl kur augt. man nevajag spārnus, dodiet man mūžīgu mirkli pirms iemigšanas, to starptelpas neprātu, vai sekundi pēc pamošanās.

ziniet, svētdienas ir ģimenes dienas un bezgala nepateicīgas dienas stopēšanai, jo viņi trauc tev garām, bet tu viens ar savu pacelto roku pret pasauli, kaut ko lūdz, kaut ko meklē un kaut kur dodies. viens savā esamībā. nestopējiet svētdienās, tad jau labāk viens ar savu piparmētru tēju, savā gūltā, savas multfilmas sakties. :) mīlu dzīvi.
 ir doma | 4 raksta

Pirmdiena, 1. Aug 2011, 22:33
[info]smoker_smoke

akdies, tu viena stopē??
Diskusija - Atbildēt

Pirmdiena, 1. Aug 2011, 23:03
[info]ballbalone

reizēm, kad uztveru to par lielisku iepazīšanās veidu ar cilvēkiem.
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Pirmdiena, 1. Aug 2011, 23:06
[info]smoker_smoke

nu varbūt.
ja man nebūtu izvēles es laikam, khem, arī stopētu vienu.
laikam pēdejoreiz es stopēju pirms simts gadiem, kad biju maziņa, toreiz savādāk nemaz ar nevarēju, bet man blakām vienmēr bij māsica, kurai viss ir pilnīgi vienalga, līdz šai baltai dienai
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Pirmdiena, 1. Aug 2011, 23:08
[info]smoker_smoke

kad viņa ir viena, viņai ir simts reizes nolaupīts mobīlais, un viņai ir tāda seja, ka pat taksists reiz viņu apzaga..
Iepriekšējais - Atbildēt