uzvelku jauno jogas tērpu, gatavojos iziet, m_b skatās uz mani un norit šāda mūsus saruna:
m_b: Tu pēdējā laikā daudz vairāk izskaties pēc trakas jogas skolotājas, nevis trakas mākslinieces.
au: ā, ja?
m_b: tas laikam stiegrainuma dēļ, mākslinieces tomēr parasti izplūst.

/ pēc 20 sekundēm

au: tas bija kompliments?
m_b: aha

šodien pēdējā diena mūsu džungļu mājā. lai gan te ir vairākas lietas, kas nav perfektas, bet dzīvot - ak, jā, te definējas paradīze.
celties un gulēt iet vienos un tais pašos laikos, plikiem lekt baseinā, cept pankūkas, strādāt svīstot uz terases, jogot no rītiem ar skatu uz palmām, gulēt rīsaudzēšanas strautiņa skaņās, nejust ārpasauli.