manam kovida ir viena nepatīkama blakne - visu laiku drusku viss besī. un kaitina.
baigi jāturas grožos.

vakarā stādīju zirņus un saulespuķes, atnāca bēdīgs jaunākais, nogūlās man pie kājām un uz mana tēva vecā ādas čemodāna, kas pilns ar platēm, aizmiga, pēc mirkļa nosiekalojoties līdz zemei.
kovids klāt arī viņam, karstumi un tā.