ko es darīju Venēcijā?
principā tieši to, ko nevaru darīt ikdienā, bet ko no sirds mīlu:

garas, milzumgaras pastaigas (15km dienā);
grāmatas lasīšanas dienas laikā uz saules sasildīta soliņa vai barčika terasē;
vakaros kvarķirņiki ar Lielo Jautājumu un mazo prāta uzdevumu risināšanu.

šodien sakrita tāda dakteru diena, man tur viens ribas gals sāp un tad man vēdera dobumā sāp, un tagad man ir divi nosūtījumi uz divām dažādām datortomogrāfijām. es esmu saviļņota! jau pierakstījos, jau gaidu.

hahahaha, tas ir vecums, vai ne?, ka gaidu medicīniskas manipulācijas (kas nemaz nav manipulācijas), nevis, piemēram, lidojumus vai mīļoto rokgrupu koncertus.

(lidojumus gaidu gan, tūlīt jau atkal)