man vienmēr ir licies, ka mums ir reāli noveicies zīdaiņu loterijā. un bērnu loterijā.
bet dažkārt es nevaru, man gribas aiziet no ģimenes prom.
piemēram, šorīt, kad pēc harmoniskas rīta ņurcības gultā, virtuvē Āpsis palūdz grabšķīšus - ar roku tos ielieku bļodā, un tad viņš apraudās, jo es "neiebēru".
seko kliegšana uz 20 minūtēm.
un tas ir PIRMS manas kafijas.