tagad, kad viņa ir beigusies (un ir beigusies, pavisam ir, un ne jau lieti un aukstums pie vainas, bet mēs paši - pilnībā pārvācāmies atpakaļ uz pilsētu), man gribas pierakstīt to, cik vasara bija gara.
jo tā bija pasaules garākā vasara, kas sākās 14.martā ar milzīgu sniegputeni. mēs pārcēlāmies uz laukiem un sirdī bija jocīgi.
un turpinājām aukstā aprīlī, kad jākurina divreiz dienā. un maijs, kas lēnām lēnām atvēra puķītes un naktīs nosaldēja pusi ogu krūmu.
vasara sākās jau tad - kas lēni nāk, labi nāk.

šogad ir bijusi pasaules garākā vasara un es to marta sniegputeni ieskaitu tajā.

ir rudens. man ļoti žēl, ka ir jau rudens.
no otras puses - ak, ruden, tu būsi tik interesants!