izstāstīju Ūpim, ka mums nekad nebūs kaķa (viņš te drusku fantazē par to), jo ne tētim, ne man nepatīk kaķa spalvas. viņš brīdi padomā:
"ā, zinu, tad mums var būt zilonis! viņam nav spalvu! viņš varēs mūs TĀ apšļakstīt!"

(dzelžaina loģika ir tik šarmanta!)

nednogali pastarpināti pavadījām, pārkārtojot bērnistabu par divu bērnu istabu. un cik mūsu guļamistaba atkal ir plaša!
Āpsis ir sajūsmā par jauno gultu, nogulēja visu nakti bez pīkstieniem, Ūpis bija sajūsmā par lielo ikejas lego laukumu divu dienu garumā.

šodienas mājdzemdību visur esošo diskusiju sakarā nesaprotu, kā var darboties arguments "mājdzemdības gribu tāpēc, ka stacionārā neieinteresēta vecmāte", ja tiek salīdzināta bezmaksas un maksas medicīna.