tajā vīrusa sakarā mani baida nevis tas, ka mēs visi varētu slikti fiziski justies, bet tas, ka mēs visi neapšaubāmi jutīsimies emocionāli slikti.
visi ir vainīgi, ieklepoties publiski ir nāves grēks.
kas notiks, kas kādā purčika poģikā atklāsies viens iedzīvotājs karantīnā? vai kaimiņi metīsies viņu nokaut?
noteikti atkal būs vainīga valdība, atkal būs vainīgi saslimušie, aviokompānijas, aptiekas, ventilāciju sistēmu apkalpes, izvirtīgs dzīvesveids, utt.

un tad parādās ziņas, ka skolām būs jāievāc inofmācija par to, ko bērni darīs / ir darījuši brīvdienās. kamon, es visu saprotu, jā, piesardzība, jā, neļausim izplatīties, bet tas viss kaut kā ož pēc baisās brīvības kontroles, kas, jā, baida.

ak, jā, un esmu tik pārsteigta par to, ka manā burbulī ir cilvēki, kas nemazgā rokas! :)
tad, kad Viņķele aicināja sabiedrību mazgāt rokas, man likās, ka tas ir apmēram tas pats, kā aicināt elpot.
bet es nesen uzzināju, ka ir arī cilvēki, kas regulāri nepucē zobus, tā ka. pilna pasaule brīnumu.