jaunākais dalībnieks tieši pirms Ziemassvētkiem spēra savus pirmos soļus jeb trīs reizes pa vienam solim. kopš tā laika nav vairs centies - es domāju, ka viņš uzskata, ka staigāšana ir overrated.

vecgada rītā mēģināju vecāko vilināt sev līdzi uz lielveikalu - būs rimčiks, aiziesim uz kafejnīcu, apēdīsim bulciņu, brauksim ar mašīnu, utt utt utt. un viņš tikai nē nē nē, palikšot mājā ar brāli un tēti. nu ko - parenting well done. ā, un vēl. bija mums brīvdiena, nākam mājās, redzam pa logu vakariņas. un Ūpis saudzīgi baro brālim griķus. griķus! un sanāk! tā lēni un iejūtīgi. abi laimīgi. kaut kāda absolūta mīlestība.

brīvdienās sākām Ūpim rādīt garās multenes, noskatījāmies 1937.-ā gada Disneja Sniegbaltīti. ak, viņa tikai vītero, izrīko zvērus tīrīt un spodrināt Svešu Māju un mātišķi izturas pret nesen sastaptiem citas sugas īpatņiem (rūķīšiem). tas sižets ir bomba.