sestdien nokļuvu bērnu peldēšanas sacensībās. bērns, kura dēļ tur nokļuvu, peldēja tieši 55 sekundes. bet, izrādījās, ka trīs stundas mitrā sutoņā ir bijušas tā vērtas - trešā vieta! lūk. 55 sekundes un medālis, savukārt mums, lielajiem, viena stunda skriešanas, lai dabūtu medāli. jūtat netaisnību?
sārtvaidžu praids bija burvīgs - pie brīvības pieminekļa un trejdekšņiem gribējās bučot mildu un skaļi klaigāt, ka esmu latvietis, mīlu latviju, mīlu brīvību un tā tālāk. pēdējos metros parāva jūtas, bučojāmies pēc finiša, šermuļi, endorfīni vispār sasprāguši - laime, tātad.
lai paspilgtinātu savu krutumu, pēc skrējiena apsēdāmies līvu laukumā, dzērām alu par pieciem eiro glāzē un skatījāmies uz piecu kilometru veicējiem. (tie mazie bērni, kas atplīst tēviem pičpaunās!)
savukārt smaržas šodien man nedrīkst piedāvāt - vakardien dobeles ceriņos atstāju visu savu ožu. ceriņā "imants ziedonis" nebija nevienas laimītes. sagadīšanās, es jums prasu?