man patīk šis izaicinājums. apjaust spēju robežu, mācīties pieņemt lietas, ko nevari izdarīt, un pieņemt jaunus veidus, kā risināt ierastas situācijas (kaut vai puķu apliešanu!)
un tad brīnumaini mirkļi, kā matu mazgāšana. es absolūti dievinu, ja man mazgā matus. tie šermuļi un mazā sakutība. ak.
un tad briesmīgi mirkļi, kad nekā nav ērti aizmigt (man ērti, roka tirpst visos veidos)

pagaidām interesanti

dakteris nikolajs vakar turpināja spridzināt ar padomiem par vīriešiem un kaķiem un kāpēc ar lepnumu nest ģipsi. turēja mani aiz rociņas un kabinetā klausījās lanu del rey.
pzaiņojums:
ar to oficiāli pievienoju nikolaju savam favorītdakteru sarakstam, kāds man, protams, ir. tie visi ir ķirurgi!