savācu visu savu spēciņu vakarrīt, lai izvilktu sevi līdz laukiem ar riteni, pirmo reizi pašrocīgi iestiepu riteni vilcienā (manējais ir šausmīgi smags, taču uz perona nebija neviena cilvēka un vilciena atiešanas laiks rādījās jau pēc minūtes).
tā visa rezultātā balvā saņēmu dienu, skraidot lencīšklietā, bez veļas un flipflopos, pārsauļojot degunu, potējot kokus, vācot lapas, sējot redīsus
un vakarā atvērām vienu vīna balonu, cik ņammīgs bija tā saturs (!!!), taču riteņi un šoseja lika stāties un braukt mājup spilgti sarkana saulrieta pavadībā
mugursomas, riteņi, ceļš un saulriets. tāda laimība

gāju cauri epastiem, un kas te? - aizmirstas divas biļetes uz kabalas noslēpumiem. pagājušajā nedēļā

šausmīga kāre nopeldēties.