man bija labākie valsts svētki. ar īstu tautu un īstu tautas prieku

vēl šodien kņud pakrūtē un ir daudzie vakardienas flašbeki, kas ietver sevī gan galertu ar latvijas karogu, gan novada mēru un sulas glāžu tulamoru, gan trīs reizes uz skatuves izsauktas "zemenes", gan trakās virpuļdejas, gan kultūrsnama vadītāju, kas mūs novēro no balkona, gan pīpēšanu starp izgaismotām baltām kolonnām,
bet visvairāk visvairāk to sirsnību un absolūti tīru patiesību iekšā tais cilvēkos.
vienalga, vai tu ar galvu pālī stutē k/n durvis, vai dejo spīdīgā bordo krāsas žaketē ar somiņu rokā, vai esi izcepis kliņģeri apkopējai

bijām uz sapņu komandu - lieliska lieliska filma, kurā nejūt briesmīgo kino latvietību, bet jūt to tieši brīnišķīgo kino latvietību