skaņu meža sausais atlikums ir tādas nelielas lomkas un skumjas, ko ar svētdienas pankūkpēcpusdienā projecētu kolku kūl draugu lokā neizdevās mazināt. diez kāpēc

klau, bet man tomēr vismīļāks ir ne-disenes skaņu mežs. lai arī speiss mani paņēma uz lidojumiem arī palladiumā, sapņi un kokteiļi, pfu, sapņi un sapnīši vissmukākie anglikāņos un kīnōteātrī

ōōō, murcof

ja pirms kaut kāda laika, dzerot darbā esošo zsv tēju, sajūta bija jocīga un mirklim neatbilstoša, tad tagad kanēlis un apelsīns un vaniļa un krustnagliņa liekas tieši laikā