ar v gājām bildēt skanstes virsotnes, kuru izslēgšanās stāsts - visupirms tuvākajai izdziest gaismas stabi, pēc pāris minūtēm tālākajai fasāde, tad arī stabi, bet tuvākās fasāde gaismojās vēl pat pēc pusdivpadsmitiem - dīvains.
taču es, šķiet, koncerta pēdējā dziesmā, paklausījos placebo. nedzirdēju neko daudz, tikai ausij pazīstamus basus un augšējo toņu nazālo molko. kaut kur no zemapziņas sāka skanēt taste in men, ko arī dūšīgi v pie auss dungoju, kamēr šis ar tiem aparātiem un virsotnēm.
un
tagad, atverot tvnet koncerta aprakstu, uzzinu, ka t in m arī bijusi pēdējā dziesma. pilnīgi sāku brīnīties, vai tiešām mana iekšējā bērna fana dvēsele būtu tik labi atpazinusi sen klausīto mūziku? patīkami, protams.