pēc vakardienas enriko pulksteņa tikai cocorosie vien griežas.

sēdām zālē dažas minūtes pēc pusnakts, mitrā zālē ar garām smilgām, kas līda acīs un kutināja ausis, ja gribējās galvu pieliekt. sēdām un dzērām šampanieti no lielām plastmasas glāzēm un skatījāmies, kā pa kanālu augšup un lejup lien ļoti (šausmīgi) resni bebri. lien uz augšu, ierauga cilvēku un -plunkš- atpakaļ ūdenī. peld traki ātri.

svaigi spiesta burkānu sula brokastīs.

sēdām uz augstajām siltumtrubām aiz grīziņkalna, skats kā krievijā - tikai sliedes, industrija un tālumā hruščovkas. bail no augstuma un mazais mazais rīgas šampanietis.

sajaukums ar nenopūšamajām tortes svecītēm, kuras gribēja man divus gadus vairāk dot. bet zane, arī zane manā apsveikumā ir kļūdījusies par šiem pašiem diviem gadiem.

viena kilometra garumā ar desmit baloniem uz muguras un vinnija pūka balonu pie jostas, nepārtraucot skrējienu, trīs bučas.

enriko pulksteņa brīnišķā mūzikas gaume, tikai cocorosie un passion pit. viens ar pusi alus, visur apkārt sakarināti baloni, no kuriem kādu pusi (ap piecpadsmit piepūtekļiem) gustavs lielā pusotrgadīga bērna entuziasmā sprādzināja uz nebēdu.

un noslēgumā, protams, uz parka soliņa minūti pēc pusnakts morisejs man nodziedāja it's not your birthday anymore.


es šonakt gulēju labi.