kinošņiki (kā vienmēr) kavē. tā laikam tāda suga vai kā. nu jau drīz minūtes divdesmit, un jūs taču saprotiet, ko šobrīd manām nogurušajām actiņām nozīmētu papildus divdesmit minūtes miega..

gaidījām gaidījām gaidījām negaisu, te pamalēs drūmojās, te pārgāja pāri, te vējš pūta stipri (ka no kājām gāž), te klusums tāds kā pirms vētras. bet nekā. līdz pēdējam nokliedzienam - "nofilmēts!" - nevienas lietus lāses. tikai mājupceļā mašīnu mierīgs lietus nomazgāja.