apbrīnojama pieredze. celties pusseptiņos, doties autobusa ekskursijā pa Vidzemes dabas svētvietām ar veselu baru eiropas arheologu un vēl dažnedažādu zinātnieku. (nedaudz iesnausties busā un mosties no izsaukumiem - tu tur atradi lauskas no bronzas laikmeta?)

ramātu klintis tagad ir manas mīļākās. kaut gan austra gandrīz nokrita no kalna, gandrīz iekrita upē un gandrīz salija līdz kaulam, tie petroglifi ir prātam neaptverami. protams, arī angļu valoda bagātinās - tagad mācēšu runāt par devona ģeoloģisko laikmetu (?), upurēšanas tradīcijām un bedrīšakmeņiem.

un zilajā kalnā viņš sagrieza man liepu zarus. svēti koki mājā.