pēdējā laikā man patīk izcelt lietas, kuras savādāk jau nu neaizmirstos, bet kuras tik brīnišķīgi gribas vienkārši akcentēt. tā saucamais "par būtisko"
-
piektdiena.
no rīta izmērītā temperatūra un atklātie grādi par daudz jau autobusā liek austrai stiprināties ar balzāmu, nogulēt tikai līdz siguldai un mēģināt spēlēt vārdu spēles.
-
pie nometnes liels un brīnišķīgs kalns. tur sasēž augšā astoņi skuķi, pēta ugunskurus no augšas un smejas par pilnīgi neko.
-
sestdiena.
no rīta nu jau mūsu kalnā sasēžam gandrīz visi un aiz muguras viens puika laiž lielo pūķi. nu tādu, no kura sametas aš bail, ja tuvojas galvai. austrai divreiz nav jāsaka, tā skrien un saka, māci man arī. austra paķer pūķi, nekontrolējami noskrien kādus piecus metrus un gandrīz ar galvu iesitas zālē. pūķa puika tad uzjautā par austras svaru, saķer galvu, atņem pūķi, jo austra esot vieglu un varot dabūt dažnedažādas traumas. tad nu austra laiž pūķi ar puiku kopā, bet vienalga - sajūta, ka pacelties no zemes ir absolūts nieks, paliek.
-
ieliekam laivu ūdenī. (te gan jāpastāsta par austras laivu. laiva kaut kad ir sūtīta no amerikas, stāvējusi plauktos un klusējusi. izskatās pēc liela dzeltena baseina, ar ļoti ļoti platiem bortiem - vismaz austrai nava bail iekrist upē. bet no zinātājiem laiva jau paspējusi iegūt nosaukumus "maksimas laiva" un "vissmieklīgākā laiva upē, ko esmu redzējis". jāpiebilst, ka austrai tik un tā laiva liekas ļoti mīļa un ļoti laba). lūk - ieliekam laivu ūdenī un krišjānis no blakus plosta smejas un rāda uz burbuļiem laivas apakšā. tātad - pirmais caurums iegūts, vēl NESĀKOT laivot. ņemam talkā makgaivereni (tā puikas sauca to sudrabaino skoču), salīmējam un viss aiziet mierīgi. bet laivas joks ir izskanējis jau tālu un tagad arī austrai liekas, ka laiva ir smieklīgākais, kas redzēts upēs.
-
draugu laivas ir dažādas, īpaši izceļas četri jaunieši puspiepūstā laivā. divi dzer, viens jau gandrīz peld, bet ceturtais to vien dara, kā smeļ no laivas ārā ūdeni. draugi draugi draugi grib būt kopā kopā.
-
austra kopā ar lauru izdomā pietauvot un "iet parunāties ar dabu". tā kā draugi ir saķēdējušies, neba viena laiva piestāj krastā. kad lēdija austra nāk atpakaļ uz laivu, tā nostājas krastā (diezgan stāvā krastā - tas tā, manai aizstāvībai), vāji pieskaras laivai un lēnītēm lēnītēm, līdz ar laivas stumšanos tālāk upē, iekāpj Gaujā līdz viduklim!!! tizluma kalngals ir sasniegts.. un skatītāju pietiekami.
-
vakarā tiek atrasts ugunskurs, pie kura draugs ir tikai viens, bet pārējie neredzēti un nezināmi. un dzied! austrai neko citu jau nevajaga, netīšām paiet divas stundas, līdz austra attop doties atpakaļ pie savējiem. kamēr Tu šo spēli spēlē, protams, hīts.
-
svētdiena.
no rīta austra dodas spēlēt futbolu. vienīgais skuķis uz laukuma šortos (!!!), tāpēc nav jābrīnās, ka vismaz mēnesi austras kājas klās neskaitāmi zilumi.
-
austra sēž zālē un ēd ķiršu kompotu. ir sasodīti karsts.
-
pēdējo upes gabalu puika no četru jauniešu laivas pievienojas mums, kā saka - negribot noslīkt. tāpēc mana mazulīte, dzeltenais baseins iegūst vēl trīs caurumus. bet vairs jau nelīmējam, viss vienalga un mājas jau nekur nepazustu.
-
braucot mājā, iebraucām pēc saldējuma, pēc alus, melturos apēst auksto zupu, siguldā hesburgeru un garkalnē pēc šampja.
-
p.s. lai ilustrētu to visu vēl vairāk - iedomājieties karstas vasaras dienas un absolūti atpūtu. tā bija.