ar gaļas neēšanu līdz šim ir viegli. bet sāta sajūta gan - kā no manis aizgāja, tā atpakaļ nav rādījusies.

šodien, kad vispār nebija ģīmja un sajūtu, izdomāju beidzot veikt studentu apliecības izveidi. lieliem soļiem slāju turp ar vislielāko pārliecību, ka kolumbā joprojām jābūt manai bildei datorā. bet - hāhā, tagad bildes uz aisikiem tiek līmētas, kas nozīmē, ka man ar šo neģīmi jādodas bildēties. bildes briesmīgas, bet ne par to. man tās netīšām uztaisīja astoņas (!!!) nevis četras, tāpēc.. nu tagad kādu laiku visur būs tikai uz vienīgi manas ne-sejas.
un ne jau tikai bildes, mīļie. lai viss būtu krāšņāk, satiku aš piecus draugus uz ielām un dullībā ieskrēju vecajā akadēmijā. visi ar mani runājās un acīs skatījās, daži pat kafiju iedzēra, bet es nolaistām acīm tikai gribēju teikt, ka nav ko.