vakar dīdžejs spēlēja tā, it kā mums būtu dzimšanas diena.

pateicoties dažu labu draugu gādīgajam roktvērienam un ievilkšanas spējām, es vakar attapos pie pašas skatuves tad, kad jau beigas un visi lec. un nāk viņš, solists, un dzied man tieši priekšā un es aplieku roku viņam ap muguru un viņš dzied. sajutos tā, ka trīc kājas un žēlums, ka neesmu fans. hei!