vakar sapratu, ka līdz ar hēga varbūt viņi derēja, manā dzīvē ir ienācis tikšķošs pulkstenis. nu tāds īsts un stāv uz kumodes. sakritības un nedaudz baisi sametās

atradu vecu vēstuli no tiem laikiem, kad galvenais bija aploksne un marka. lieliski, komikss un paraksts "stāsta morāle - I wish we'll die holding our lips togather"
un toreiz tā varēja bez zemtekstiem, jauki