es atnācu no citurienes, no šejienes pašas, lai būtu atkal tepat, tikai drusku drusku savādāk.

to,
ko sakarā ar 7. februāri es izdarīju 2. maijā,
sakarā ar 31. maiju es izdarīju 30. augustā

nu re, viss sākas nevainīgi, bet vienmēr beidzas augstos toņos.

skumjas ir tāpēc, ka es dusmojos uz sevi par lietām, kuras manī ir par daudz

netikt ar sevi galā nebūt nav tas, ko es es vēlos no rīta saņemt uz paplātes.

šodien ar jolku, ha, saulainās studentes, pēc eksāmena devāmies izbaudīt jauko dienu uz
okupācijas muzeju.
šis bija tikai pirmais eksāmens.
ieteikumi, uz kurieni doties pēc nākamajiem?

mani joprojām iejūsmina eglītes uz ceļamkrāniem.