Jo man būtu bijis, ko atbildēt.

Te kuminjsh  pirms laika nezināja, kam lai uzdod stulbus jautājumus. Viena versija bija paprasīt kā tas asteor  svinēs Jāņus, jau iepriekš paredzot, ka neko tik murgainu neviens cits nevarēs atbildēt.... he!!! ;-)))

BET man bija izcili skaista Jāņu svinēšana: Užavas alus mucām(!!!), protams, visādas desiņas, gaļiņas... utt. triju (!!!) veidu ķimeņu siers un tas viss saimnieku sarūpēts priekš apmēram 300 cilvēkiem (mīļi, vai ne). Telpās zem jumta spēlēja grupa "Oļi" no Jelgavas. Dikti jauku gaisotni līgošanai piedeva mūsu pilsētiņas koris - nebija nekāda formālā koncerta, tā vietā viņi vienkārši bija nosēdušies zālītē, pagalma vidū pie ugunskura, un kopā ar ne-koristiem dziedāja latviešu zelta fondu. Es atbraucu ap 22h00 un viņi jau dziedāja, un pēdējo reizi es viņus nofiksēju dziedam ap 04h00, šķiet, ka viņi nedaudz mainīgā sastāvā tiešām rāva vaļā visu nakti.

Laiks mūsu novadā arī bija izcili piemērots līgošanai: skaidrs, sauss un silts (ap +29).

Un kur nu vēl tas smaržīgais lauku gaiss, nopļautā zāle, labības lauki, ganības, siseņi (raujas kā traki), zālīte mauriņā pie lielās pujeņu dobes tik mīksta, tik mīksta..... tuvīnajās ganībās ik pa mirklim kāds govs lops iemaujas piedot pasākumam īstu lauku dzīves idillisku noskaņu.

Kā jau vienmēr uz Jāņiem sabrauc no malu malām visādi sen neredzēti cilvēki, bija jauki satikt, parunāt, iedzert kādu (tiešām neskaitīju, bet....) Užavas aliņu.

Tik īsu Jāņu nakti sen neatceros, likās, ka tas bija viens alus kauss un viena straujā deja un rīts jau klāt... Mājās braucot prātuļoju, ka tik reti sanāk svinības tādā īsti latviskā vidē, bez svešas mūzikas, svešas valodas.

Pati vieta arī bija bezgala skaista īsta lauku muiža, tāds pakavveidīgs 16 gs. ēku komplekss, saucās Chateau de Corroy, kādus 30 km āra no pilsētiņas.