| svītrim |
15. Feb 2006|00:12 |
sniegputenī sēdējām uz mājas lievenīša abi ar kaķi un klusējot vērojām sniegpārslas, kas rotaļājoties virpuļoja visapkārt - caur dzīvžogiem, automobiļu virsbūvēm, sudrabeglēm un viņa ūsām ziema neapstādamās zīmēja nebeidzamus skečus. humoreskas vijās ar traģikomēdijām, veselu dzimtu drāmas nomainīja eksistenciālisma stilā ieturēti jauniešu seriāli un dokumentārijas. spuldzes smējās, un vējš pilnā balsī pūta laimputekļus mums acīs. kaķis man pieglaudās, paskatījās acīs un pateica: "vajag. iesim!" un mēs piecēlāmies, lai paspertu pāris soļus kupenās. kā kucēns sniegputenis lēkāja ap mums. vējš savērpa sniega sienu, un es paliku, ar pirkstgaliem slaukot no acīm sniegputekļus. viņš pašapzinīgi kā jau vienmēr turpināja iet, līdz izgaisa putenī.
mjau, iloveyou |
|
