| |
[12. Maijs 2026|12:55] |
pirms divdesmit gadiem cibā ierakstīju šādu dzejoli:
kredīta līnijas plaukstā
neapturami aukstā
pieturas punkti uz mēles
izsalkuši kā dēles
nezinu, vai tu vēl dzirdi
cauraugusi uz sirdi |
|
|
| |
[10. Maijs 2026|08:41] |
|
No reklāmas: “…un tad mana otrā pusīte nolēma mani iepriecināt.” |
|
|
| |
[7. Maijs 2026|22:02] |
|
No noklausītajām sarunām: "Tūlīt vasara jau cauri, vēl tikai līgo un viss!" (divi palīgstrādnieki ar pieclitrīgiem krāsas spainīšiem rokās vārtrūmes krēslā) |
|
|
| |
[3. Maijs 2026|17:34] |
|
Smilšu skulptūru festivāls “Vieglas smiltis” |
|
|
| |
[3. Maijs 2026|16:31] |
|
Aizmirsu jums pastāstīt: pirms kāda laika redzēju sapnī tādu sabiedrības iekārtojumu, kurā ir trīs veidu vīrieši - alfa, beta un meta. |
|
|
| |
[1. Maijs 2026|11:41] |
|
Esmu jau vairākkārt sevi pieķēris pie tā, ka kādā jautrā kompānijā pasaku joku, un neviens nesmejas. Varbūt, nesadzird? Vai arī smejas, bet ne par manu joku. Vai arī iesmejas mazliet par manu joku, bet ne pietiekami. Un tad es ATKĀRTOJU JOKU VĒLREIZ. Tas ir drausmīgi, man ir tāds kauns pat atcerēties par to. Vai tas ir vecums? Dakter, es drīz miršu? |
|
|
| |
[30. Apr 2026|03:17] |
|
Gribēju sakārtot māju. Izrādījās, tas ir full-time job. |
|
|
