slēptā doma: [![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) within, es tevi ļoti, ļoti mīlu] |
[14. Maijs 2006|00:46] |
| [ | in:side |
| | ūja | ] |
| [ | out: |
| | devendra banhart/heard somebody say | ] |
laba diena, laba. rezultatīva un caurcaurēm izdevusies.
kaijas sakliedzas trīsreiz, bērzos pamodies vējš, muguru kutina jūras nogludinātu smilšu un vītolu zaru pieskārieni, autobusa sānu stiklos spoguļojas Spilves tuneļi, Maskavas forštatē smaržo pēc vienkāršu cilvēku ikdienas priekiem un ābeļziediem, dzelzceļa sliedes apspoguļojas debesīs ieaugušos elektrības vados. pēdās viegls nogurums, skropstās kvarca kristāli, domās vēlme atlikt pienākumus uz vēl vēlāku punktu nezināmā nākotnē, bet jādzīvo šodien, nevis jāaizņemas no rītdienas uz atdošanu vakardien.
attieksme nosaka visu, bērni! |
|
|
| 20 hour time |
[14. Maijs 2006|16:57] |
| [ | in:side |
| | nē. | ] |
| [ | out: |
| | radiohead/pyramid song | ] |
es nedzirdu, tu nedzirdi, viņš nedzird, viņi pat neklausās.
nespēju pat saskaitīt, cik reizes neesmu kādā sev vairāk vai mazāk nozīmīgā cilvēkā ieklausījusies noguruma, neiejūtības, zināmas pašapmierinātības vai vienaldzības dēļ. kā par spīti par to iedomājos tikai šobrīd, kad pietrūkst atbalsta un sajūtas, ka neesmu viena. parasti par šiem jūtu uzplūdiem nerunāju skaļi, cenšoties izvērtēt, kā tas ietekmē apkārtējos. un, ziniet, attieksme bieži vien ir tāda pati - nemainīga. tad nāk atmiņā reizes, kurās es vienaldzīgi pagāju garām, nepasmaidīju un ignorēju. apburtais egoisma loks.
fizioloģiska anomālija, trula vienaldzība vai nespēja paraudzīties uz savu dzīvi no malas? |
|
|
