| late masterpiece un par putekļzaķiem |
[10. Jan 2006|19:09] |
| [ | in:side |
| | acquainted with serialism | ] |
| [ | out: |
| | Mehmet Aktug/3 Stücke für großes Orchester/Moderato | ] |
parunāsim pret vēju par zirnekļkaķiem un baložsuņiem, kuri parādās tikai periodiski precīzi vēlu pēcpusdienu virtuves sarunās [bērni spēj atbildēt uz jebkuru retoriku un uzdod neparasti loģiskus jautājumus], savādās fōbijās no miskastes briesmoņiem un postmodernisma literatūras radītajā īstenības halucinācijā.
jūtu, ka lēnām spēkā pieņemas Atychiphobia - mūzikas gaumē parādas minimālisma, postmodernisma, seriālisma un new consonant music iezīmes, ierastā harmonija brīžiem neapmierina un roka tā vien pastiepjas pēc Erkki-Sven Tüür, Mehmet Aktug vai Luigi Nono [G rising to C = perfect 4th]. |
|
|
| a-w-y |
[10. Jan 2006|19:25] |
| [ | in:side |
| | gandrīz | ] |
| [ | out: |
| | bjrk | ] |
Tell me stories
Play me the tunes
That crack you up
Gives me,
Always, always, always, always, always, always, always,
A pretty rush down my spine |
|
|
| yella-q |
[10. Jan 2006|20:45] |
| [ | in:side |
| | tell me stories | ] |
| [ | out: |
| | bjrk/my spine | ] |
nu lūk, kārtis atklāj vēl viena bērnības fōbija: bailes no lielām betona sienām, kas izveido mākslīgi izgaismotu un slēgtu telpu ar augstiem griestiem. jūtos kā bunkurā, kad virs galvas sprāgst atombumbas, kliedz trauksmes sirēnas un asinis sastingst aiz neziņas, kas būs mainījies pasaulē, man iznākot ārā.
sienu iznīcinošie pieskārieni, pelēkās krāsas un sastinguša gaisa attiecība allaž ir manī iedvesusi savādas rendez-vous no kādas citas pasaules, kurā nekad neesmu bijusi - kārtējais pierādījums tam, kādēļ ticu reinkarnācijai.
sāku ilgoties pēc kāda vakara patīkami kņudoši nopietnu sarunu, vakarkleitu, vīna, laba konjaka, sieru plates un augļu pavadījumā, kur pārspriest bērnības atmiņas, starpgadījumus skolā, neizskaidrojamas sajūtas, pieskarties fōbiju tematam no zinātniskā viedokļa un pustumsā baudīt intelektuālu sarunu potenciālu bohēmisma gaisotnē. |
|
|
