| demiāns |
25. Nov 2007|15:03 |
šodien dejoju pasaules makroekonomiski politiskās (ne)stabilitātes sniegpārslās, neprognozējamos leņķos un pārsteidzošos virpuļos. uz dzīvžogu cepurēm nosēžas mīkstu sniegpārslu glāsti un spāņu darbības vārdi ar siltām izdošanās noskaņām. mazo lietu skaistums ir mana deviance - miniatūras japāņu laimes dzērvītes zelta krāsās pārspēj desmitreiz dārgākas dāvanas.
tik viegli runāt ar un par, atvērusies pasaule deviņās krāsās. Hesem noteikti vajadzēja piedzimt kā sievietei-burvībai spīdošos lakādas zābaciņos ar šampanieša glāzi kreisajā un dzeju - otrā rokā Rīgas pusnakts šarmā. un tad mēs dejojam, dejojam, dejojam un izliekamies nezinām, ka trešdienas smaržo pēc pelniem, Goija's zemes tējas un sārtām skumju burām. |
|
