| māju sajūta |
25. Feb 2007|15:16 |
Ojārs Vācietis
Astere, sākusies peonijā.
Nolauza peoniju. Ielika ūdenī.
Grūti
dauzījās kamene rūtī,
lai atdod viņai atņemto rudeni.
Grūti
ir nolauzto atdot.
Grūti
ir saprast uzreiz visas kamenes,
grūti ir pasauli noturēt krūtīs,
kad projāmejošās bezdelīgas
velk tā kā adatas melnas un žiglas
no tevis nervus ārā kā stīgas
un vēnas kā dzīparus.
Miglas.
Tās rudeņa miglas ir neģēlīgas,
kad vasaras atmiņas žņaudz tā kā vija,
un, tevi prom nelaižot, nostājas Rīga
ar pelēkām mākoņu peonijām
uz torņiem.
viņa izjūtu definīcijas patīk tik ļoti, it kā bezdelīgas destrukterizētu atomos un molekulās mani, kad lasu Vācieša dzeju starp pusnaktīm un saullēktiem.
magick! |
|
