māju sajūta |
[25. Feb 2007|15:16] |
[ | in:side |
| | priedes novembros | ] |
[ | out: |
| | cibelle/london, london | ] |
Ojārs Vācietis Astere, sākusies peonijā.
Nolauza peoniju. Ielika ūdenī. Grūti dauzījās kamene rūtī, lai atdod viņai atņemto rudeni. Grūti ir nolauzto atdot. Grūti ir saprast uzreiz visas kamenes, grūti ir pasauli noturēt krūtīs, kad projāmejošās bezdelīgas velk tā kā adatas melnas un žiglas no tevis nervus ārā kā stīgas un vēnas kā dzīparus. Miglas. Tās rudeņa miglas ir neģēlīgas, kad vasaras atmiņas žņaudz tā kā vija, un, tevi prom nelaižot, nostājas Rīga ar pelēkām mākoņu peonijām uz torņiem.
viņa izjūtu definīcijas patīk tik ļoti, it kā bezdelīgas destrukterizētu atomos un molekulās mani, kad lasu Vācieša dzeju starp pusnaktīm un saullēktiem. magick! |
|
|