mey zed |
20. Dec 2006|17:17 |
prōtams, prōtams, biju nepareizi uzlikusi modinātāju, tādēļ pamodos stundu vēlāk un, braucot ar nākošo autobusu (kurš kā par spīti bija pilns līdz ārprātam), iekļuvu sastrēgumā un nokavēju pēdējo autobusu uz Cēsīm. bet ne par to šoreiz vēlējos runāt.
gar acīm ziemas mežonīgajā skaistumā paskrien egles, Автоматический карандаш Penac Pépe 0.5 SB01 Japan sakrāj garāmslīdošo kilometru ēnas, grafītam pieskaroties rasēšanas papīra loksnei, top domraksta uzmetums bez virsraksta, apdomības un vārdu piecgades plāna. 6.tramvajs ar Bohumila Hrabala miegu, neticība sev, Juglas kilometri un konstanti pusmūža krievu tautības vīrieši ar BMW, Volvo, Mercedes-Benz un Lexus. Espresso tasīte Siguldas Globusā, mandeļu radziņi, tuncis, lasis un kaviārs, ha!, lauzīšanās krieviski, ungāriski un turklāt vēl Cēsis, kad neviens nezin', kur meklēt un atrast DACVĢ. vienvārdsakot, kaut kāds trakums!
bet labais pāri paliek vienmēr. deviņas valodas saplūst vienā, cilvēces mīlestība pārvar nosalušos zābaciņus (ak, neprāts bija apaut zamšu slapjsniegā!) un mēs ar within sasmejamies A1 ceļmalā. jo viss taču beidzies labi, neesam nolaupītas, aizvainotas, pazudušas vai galēji nelaimīgas, vai ne?, turklāt rīt būs dāvanas panei tapšanas svētki.
saņemties doties vajag vienmēr. konstanti rosinoši. |
|