mans sviests

Parīze, Teksasa
22.12.03 09:55
Beidzās ap pusnakti. Arī vīns. Aizmigu. Pamodos ap trijiem. Atvēru acis. Pasaule rāva virpulī. Kopā ar istabu un lietām. Aizvēru acis. Atvēru vēlreiz. Ieraudzīju tavu seju. Pasaule apstājās. Viegli un pavisam vienkārši. Pastiepu roku. Nospiedu podziņu. Pasmaidīju. Kāds, iespējams, es pats, man teica - labs jau nav tad, kad visulaik domā, ka ir labs, bet tad, kad jūt un apzinās arī to, ka ir nelabs. Aizvēru acis. Aizmigu. Pamodos ap pieciem. Pasaule apstājusies. Es redzēju. Aizmigu. Pēc tam - rīts. Labrīt.