- Vakardiena
- 12.12.03 10:01
- Visa diena ārā. Ja varētu pamosties, labprāt celtos tik agri biežāk. Kamēr vēl pilsētā tāds klusums, ka dzird katru mašīnu. Un reto - nemaz tik reti viņi, izrādās, nav - gājēju soļus. Katra skaņa paliek gaisā un it kā sastingst, paliek iekārta gaisā kā skanīgs stikliņš. Bija beigusies baterija, iegāju veikalā - pārdevējas samiegojušās, skaļi domā par kafiju, pircēja neviena, un gribas pateikt labrīt, lai gan kurš tad parasti, ienākdams lielveikalā, saka labrīt. Un pēc tam pamazām kļūst gaišāks, kad beidzot izkāpjam no mašīnas, zālē ir sarma, aiz mehāniskajām, nu aiz tiem diviem vecajiem degvielas bunduļiem, kur tagad darbnīcas, lec sarkana saule, bet mazajā būcenīti pie autoostas, nu tajā, kur tā Martiņa, divi onkas jau domīgi sēž pie alus. Un krāsainās eglīšu lampiņas mirdz - šurpu turpu, klik klak.
- 2 piezīmesvieta jūsu piezīmēm
- 12.12.03 10:57
-
чайка
jāāā......no rītiem tā ir-gribās sarauties čokurā uz soliņa un ar saspicētām ausīm, lielām acīm skatīties apkārt.....jāāā
- Atbildēt
- 12.12.03 11:54
-
Jā, kad tā saņemas. Vēl tagad atmiņā tas rīts, kad vedu vasarā puiku saullēktu skatīties, kā sveču gaismā brikastis ēdām, kā pa tumsu cauri mežam uz jūru gājām, kā putni modās. Un - pats svarīgākais - arī viņš to nav aizmirsis.
- Atbildēt