- 19.10.08 10:59
-
Vēl es vakar aizvakardienas "Jēru klusēšanas" iespaidā noskatījos filmas "Hanibals" un "Sarkanais pūķis". Sapratu, ka "Hanibalu" reiz jau tomēr esmu redzējis, taču aizmirsis, bet "Sarkano pūķi" neesmu redzējis, taču tas ir tik garlaicīgs, ka tūliņ aizmirsīšu.
Tā vienā paņēmienā to noskatoties, samulsu par filmās un to pamatā liktajos romānos samanāmo "messidžu" - proti, ka simfonisko mūziku klausās, iet uz operu, ēd ar galda piederumiem, lasa grāmatas un pat dzeju, zina vēsturi un varbūt vēl visu ko, pēc sarežģītām receptēm gatavo ēdienus un novērtē to garšu, ievēro pieklājību utt. vienīgi kaut kādi sabiedrībai bīstami frīki, bet tiem pretī stāv īstie, vienkāršie, visādu kompleksu un nelaimju mocītie un "normālie" ļaudis, īstā zemes sāls Džodijas Fosteres, Mūras (aizmirsu viņas vārdu), Nortona vai tā stulbā un mantkārīgā itāļu policista veidolā.