- 19.10.08 10:40
-
Vēl es vakar noskatījos zviedru filmu "Tu, kas dzīvo". Samulsināja ne ta Rietumas, ne ta Naumaņa rakstītais, ka filmu varēšot novērtēt tikai tie, kas saprot, cik lieliskas ir Pakalniņas filmas. Lai nu ar ko, bet ar Pakalniņas filmām es tur nesaskatīju pilnīgi nekādu līdzību - ja vienīgi tādu, ka i tās, i šitā ir filmas. Gari neizplūstot, atšķirība ir humora izjūta, muzikālā dzirde, spēja distancēties no sevis un fakts, ka aktieri neatgādina slikti tēlojošus aktierus. Ja aizmirstu mulsumu, ko parasti izraisa filmās iekļautas sapņu ainas, un no pirksta izzīsto noslēgumu, man patika. To gan nevarēja teikt par man priekšā sēdošo kompāniju, kas visu laiku rēca (arī vietās, kas citiem nemaz smieklīgas nelikās, lai gan bija arī smieklīgas vietas; uzreiz bija jāatceras lielisko monologu par "rēkšanu" no Mihalkova "12") - promejot, viens no viņiem noteica, ka nekad uz Kino Rīga vairs nenākšot, ja tur rāda tikai tādus draņķus, un faktiski tādējādi kļuva par vēl vienu šīs zviedru filmas varoni.