hmmm

Bet skaisti tomēr, ne? Apmēram tāpat kā raudzīties zvaigznēs, iztēlojoties, ka patiesība tās ir nevis virs galvas, bet lejā - daudzi apgaismoti lielpilsētas lodziņi. Un štrunts par to, ka neko nejēdz no astronomijas.

Es šovasar iemācījos atrast Gulbja zvaigznāju. Ārkārtīgi skaists. Mans. Es viņu izvēlējos. Es labāk palieku apakšā un apbrīnoju viņu no lejas:) Tā ir poētiskāk.
Un vēl, ja es būtu augšā, varētu rasties vilinājums lekt.
Bet no, lejas raugoties, rodas vēlēšanās lidot. Un pat izdodas drusku.

vai ku skaisti uzrakstīji :)

vispaar jau nepavisam nav taa, ka nebuutu jeegas no lieliem pirmskaitljiem .. bet vai no TIK lieliem jau ir .. droshi vien, ka shodien vieniigaa jeega ir kaadas metodes praktiska demonstraacija

bet vasaras naktii guleet zaalee, veerties Piena celjaa un domaat par to, ka taa gaisminja, ko mees tai briidii redzam, ir miljoniem miljoniem gadu celjojusi pie mums, un ka liela dalja to zvaigzniishu ir sen jau mirushas .. tas tomeer ir daudz skaistaak :)