mans sviests

Atpakaļejošā secībā:
13.11.03 09:29
1) Daugavmalā nekas nav balts, tikai migla, tiltu gali pazūd ūdenī. Tajā, kas gaisā.
2) Manā valstī šorīt ziema - viss balts, auksts un pūkaini matēts. Pat ielas, lai gan riteņi jau griežas.
3) Sapnī bija daudz sniega, grūti stūrēt.
4) Kaut gan romāna Parfīms atstātā jaunības trauma laikam bija krietni vien mazāka nekā tā, ko izraisīja šīs grāmatas izraisītā kolektīvā sajūsma.
5) Acīmredzot cilvēka smarža mainās atkarībā no viņa vecuma. Skatīt: puisēns sāk ost pēc vīrieša. Arī: vecuma smaka u.tml.
6) Pats interesantākais, ka šo smaržu atceros - tā nāk no vismaz 20 gadu senas pagātnes, kad līdzīgi smaržoja mans [izdzēsts]. Ikreiz, kad viņš atbrauca, bija svētki. Reizēm atveda kaut kādu mašīnīti, kura iesākumā likās ļoti vērtīga, bet pēcāk, vecākiem par šausmām, tāpat skolā iemainīju pret kaut kādu nevērīgu (pieaugušo izpratnē) štruntu. Bet smarža bija tieši tāda.
7) Tāpat neatstājas vēl kāda uzmācīga doma - tā vajadzētu būt, ka katrā zemē cilvēki smaržo drusku citādāk. Citādāks ēdiens, dzeramā ūdens piejaukumi, klimats, tam visam droši vien ir nozīme.
8) Laikam esmu nojūdzies ar smaržām un smakām. Lai gan varbūt vienkārši tāpēc, ka vakar atkal gāju pa strēlnieku laukumu un tā arī netiku gudrs, kāpēc tur ož pēc dūņu vannām vai Ķemeru sēravota. Vai varbūt tāpēc, ka beidzies mans One. Tas būtu pats vienkāršākais izskaidrojums. Visam.